Dažādu pētījumu rezultāti apliecina, ka transtaukskābes «atstāj negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju veselību», norādīja VM Sabiedrības veselības departamenta pārstāve Inga Birzniece, tās veicina saslimšanu ar sirds un asinsvadu slimībām, diabētu, ļaundabīgajiem audzējiem, izraisa aptaukošanos. Tādēļ VM ir plānojusi diskutēt par šo jautājumu un izstrādāt tiesisko regulējumu, lai ierobežotu pārtikas produktos šos kaitīgos savienojumus, kā to ir izdarījušas Dānija un Austrija, kur margarīnā, eļļās maksimāli pieļaujamais rūpnieciski ražoto transtaukskābju daudzums ir 2%. Savukārt Latvijā šāda regulējuma pagaidām nav.
Darbu pie MK noteikumiem transtaukskābju ierobežošanai VM plāno sākt nākamgad. Diskutēt par to iecerēts arī veselīgas pārtikas ražošanas un patēriņa veicināšanas darba grupā, kurā piedalās vairāku ministriju, valsts pārvaldes institūciju, kā arī lauksaimnieku un pārtikas ražotāju organizāciju pārstāvji, veselības eksperti un uztura speciālisti. Savukārt zinātniskā institūta BIOR darbinieki pašlaik veic pētījumu, kas parādīs, cik daudz transtaukskābju satur Latvijā ražotie produkti, bet ar iedzīvotāju aptaujas palīdzību noskaidros, cik daudz šādas pārtikas cilvēki patērē. Daļa rezultātu varētu būt zināmi nākamajā pavasarī, bet pilnībā pabeigt pētījumu iecerēts gada nogalē, pastāstīja BIOR uztura speciāliste Inese Siksna. Šis pētījums ir daļa no apjomīgāka Eiropas fondu finansēta projekta, kura kopējās izmaksas ir 117 901 lats.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes locekle Ligita Turnere piebilda, ka arī Eiropas Savienības (ES) līmenī nākamajā gadā veiks dalībvalstu viedokļu un zinātnisko datu apkopojumu un, iespējams, tiks izstrādāts transtaukskābju daudzumu ierobežojošs normatīvais akts. L. Turnere uzskata, ka regulējumam visā ES jābūt vienotam, jo produkti bez transtaukskābēm vai ar mazāku to saturu varētu būt dārgāki, rezultātā Latvijas patērētājs būs spiests izvēlēties importa preci. Vienlaikus viņa atzīst, ka jau tagad uzņēmēji meklē iespējas, kā mazināt transtaukskābes pārtikas produktos, jo vietējie ražotāji var konkurēt tikai ar augstāku produktu kvalitāti. Kā liecina pieredze, tas gan nesadārdzina pārtikas produktus, iebilst VM pārstāve. Tieši dāņu profesora Stēna Stendera paziņojums par augsto transtaukskābju daudzumu Selgas vafelēs 2011. gadā Latvijā lika runāt par šo jautājumu. Lai gan patiesībā to saturs izrādījās krietni mazāks, uzņēmums pārgāja uz augstākas klases margarīnu, saglabājot nemainīgu produkta cenu, un tagad vafeles satur 0% transtauku, pastāstīja a/s Laima pārstāve Rita Voronkova.