Pietiek glabāt naudu bankās, naudai jānonāk apritē, lai sekmētu ekonomikas izaugsmi, - tā vienkāršos vārdos var formulēt pēdējā laikā vērojamās Eiropas Savienības (ES) finanšu stratēģijas aktualitātes. Jāatceras kaut vai tas, ka jau pirms daudziem mēnešiem Eiropas Centrālā banka (ECB) piemēroja negatīvu procentu likmi komercbanku depozītiem. Ekonomikas analītiķi šādu ECB soli skaidroja kā mudinājumu komercbankām pārvarēt 2008.-2009. gada krīzes radīto piesardzību un atkal pievērsties gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju kreditēšanai.
Tomēr jaunus, daudz plašākus mērogus mudinājums naudu, tēlaini sakot, neturēt krājkases cūciņā, bet gan tērēt ieguva novembrī, kad Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers nāca klajā ar iniciatīvu novirzīt aptuveni 300 miljardu eiro investīcijām ES. Turklāt tika pieļauta iespēja veikt to samērā īsā laika periodā - no 2015. līdz 2017. gadam.
Ko tas praktiski nozīmē Latvijai? To, ka varētu pavērties jauna iespēja piesaistīt investīcijas tautsaimniecībā nozīmīgiem projektiem un pamatīgāk atbalstīt mazā un vidējā biznesa segmentu. Patlaban ES dalībvalstis - un to vidū, protams, arī Latvija - ir aicinātas piedāvāt savus projektus, kas atbilst vairākiem investīciju segmentiem. Šie investīciju segmenti saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) informāciju ir Zināšanas un digitālā ekonomika, kas ietver publisko un privāto investīciju izpētes un attīstības projektus, Enerģijas savienība, kas paredz starpsavienojumu nodrošinājumu un enerģijas ražošanu, kā arī energoefektivitāti, Transports, kas ietver transporta koridoru un dažādu ceļu savienojumu izveidi un pilsētvides transportu, Sociālā infrastruktūra, kas paredz attīstīt izglītības iestādes un veselības aprūpi, kā arī Resursi un vide, kas ietver efektīvu un drošu dabas resursu izmantošanu un vēl klimata pārmaiņu jautājumu risināšanu. FM vēsta, ka valdībā jau apstiprināts projektu saraksts, publiski projekti varētu kļūt zināmi nākamā gada sākumā pēc tam, kad dalībvalstu piedāvātie projekti kopumā būs izvērtēti Eiropas Investīciju bankā.
Te nu jāsaka - Latvijas sabiedrība patiešām ļoti gribētu ticēt, ka mūsu valstij līdzdalība ES mēroga investīciju plānā izdosies spoži. Iedzīvotāji vēlētos būt pārliecināti, ka tiks īstenoti gan energoefektivitātes projekti, gan transporta infrastruktūras pilnveidošana, gan arī vēl daudzas citas būtiskas un noderīgas ieceres un ka par līdzdalību investīciju plānā pēc pāris gadiem Latvijā nerunās kā par garām palaistu, neizmantotu iespēju. Tāpat arī gribētos cerēt, ka laikus tiks pamanīti jebkādi zemūdens akmeņi un ka projekti kļūs slaveni ar veiksmīgiem rezultātiem, nevis ar ieilgušiem iepirkuma konkursiem, daudziem pretendentu strīdiem un pat savstarpējām tiesvedībām. Būtu arī mierinoši domāt, ka projektu veikšanas praktiskie darbi netiks īstenoti steigā tāpēc, ka tūlīt, tūlīt būs pienācis darba izpildes termiņš un viss jāsarauj pēc iespējas ātrāk. Pats galvenais - ir patiesa vēlēšanās ticēt, ka pēc pāris gadiem, runājot par patlaban aktualizēto investīciju plānu, mūsu valsts politiķi nožēlas pilnā balsī neteiks, ka citas ES dalībvalstis, to vidū arī kāda no mūsu pašu kaimiņzemēm, Latvijai aizsteigušās garām pretī lielākiem panākumiem.