A. Bērziņš šodien tiekas ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (Vienotība). Kaut gan lielākais uzsvars sarunas laikā tikšot likts uz prezidentūru un gaidāmajām ārvalstu vizītēm, ministrs nenoliedz iespēju apspriest arī šo jautājumu. Prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne visai strupi nosaka - tikšanās nolūks neesot runāt par dalību 9. maija svinībās. «Katrā ziņā diskusija par to turpināsies, nevienam nav liegts tajā iesaistīties. Tomēr nosaukt kaut kādus termiņus, kad prezidents paziņos lēmumu, es nevaru,» saka L. Krapāne. Viņa kā galveno ietekmējošo faktoru min notikumu attīstību Ukrainā. «Viss atkarīgs no Krievijas - Ukrainas attiecībām, no kā gan cita,» viņa konstatē.
Uztver citādi
Arī E. Rinkēvičs plašos komentāros neieslīgst, vienīgi norāda, ka prezidentam būtu jāņem vērā tas, ka līdz 30. jūnijam esam ES prezidējošā valsts un «9. maijs būtu jāskata kopā ar prezidentūru». Viņš neskrienot ratiem pa priekšu un Dienai atzīst, ka vēl ir jāpavēro, kā situācija attīstīsies. Tāpat svarīgi ir saprast, vai ES dalībvalstīm vispār izdosies vienoties kopīgā nostājā. Ārlietu ministrs neslēpj, ka ES prezidentūras valsti parasti uztver nedaudz citādi nekā pārējās. «Lai gan kopējā ES ārpolitika ir augstās pārstāves ziņā, prezidentūras valsts vienmēr tiek uzskatīta kā tuvākais ES padomes prezidenta un ārpolitikas augstā pārstāvja tuvākais sabiedrotais, pat zināmā mērā vietnieks,» viņš saka.
Bijušais Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks norāda, ka prezidējošās valsts statuss mums liek būt apdomīgākiem, un tas neattiecas tikai uz jautājumiem par 9. maiju. Arī viņš saka, ka pagaidām ir pāragri vērtēt, vai A. Bērziņam būtu jāpiedalās svinībās Maskavā: «Ja pie pašreizējās situācijas šodien būtu 9. maijs, braukt nebūtu pareizi. Šis datums jebkurā gadījumā tiktu izmantots propagandas nolūkos. Pagaidām Krievija nav spērusi nevienu soli pareizā virzienā. Braukt vai nebraukt uz Maskavu - būtu jāvērtē īsi pirms šī pasākuma.» Tajā pašā laikā eksministrs uzskata, ka jautājums par prezidenta dalību pasākumā ir sekundārs. «Šeit prezidentam nav izšķirošas nozīmes, jo viņš nepilda nekādas funkcijas. Paša prezidenta rokās ir lemt, vai viņš grib vai negrib braukt. Tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem, arī no kopīgās ES pozīcijas, vai tā ko maina savā kopējā politikā,» klāsta A. Pabriks, neslēpjot, ka šis lēmums spēlēs lomu arī tad, kad tiks skarts jautājums par prezidenta pārvēlēšanu.
Ja būtu jāizlemj prezidenta vietā, pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns uz svinībām Maskavā brauktu. Dienai viņš saka, ka tas būtu labs solis ceļā uz attiecību uzlabošanu. «Diplomātijā ir jāizmēģina visi paņēmieni, lai stabilizētu attiecības. Jo sarežģītāka valsts, jo sarežģītākas attiecības un pie tām ir vairāk ir jāpiestrādā. Šis ir pasākums, kas veltīts uzvarai pret fašismu, un uz to tā arī būtu jāskatās,» viņš saka.
Tomēr jautājums, vai fakts, ka esam ES prezidējošā valsts, kaut ko maina, viņa nostāju padara citādu: «Tas uzliek pienākumu.» Ņemot vērā, ka ES ir kopēja drošības politika, viņš uzsver, ka mūsu prezidentam un ārlietu ministram tomēr būtu jākonsultējas ar visiem ES valstu vadītājiem un jāpieņem viens kopīgs lēmums: «Ja noskaņojums būtu tāds, ka jābrauc, tad tas būtu jādara. Tomēr ar atbildi nevajadzētu pārsteigties, jo līdz 9. maija svinībām vēl ir ilgs laiks.»
Laba diplomātija
Politologs Ivars Ījabs ir pārliecināts, ka mūsu prezidents uz svinībām nemaz nebrauks. Tiek vilcināts laiks, un šajā situācijā tas ir pozitīvs solis. «Atbildes došana nepadomājot vienmēr ir diezgan slikta diplomātiskā stila pazīme. Ja Krievijas attiecībās ar Rietumiem nekas būtiski nemainīsies, tad pilnīgi skaidrs ir tas, ka prezidents nekur nebrauks. Pārsteigšanās ar atbildi nozīmētu elementāru politiskā brieduma trūkumu. Turklāt nevar izslēgt to, ka kaut kas var mainīties uz pozitīvo pusi. Uz šī fona ir tikai loģiski, ka prezidents atstāj sev rīcības telpu,» saka I. Ījabs un piebilst, ka pēdējais brīdis, kad vajadzētu pieņemt lēmumu, būtu marta beigas.
Mūsu prezidenta nostāja pret Krieviju atšķiras no pārējiem Baltijas valstu līderiem. Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess un Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite jau paziņojuši, ka uz šīm svinībām viņus var negaidīt.
Situācija atsauc atmiņā 2005. gadu, kad eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga bija vienīgā Baltijas valstu līdere, kas piedalījās 9. maija svinībās. Tagad Dienai eksprezidente norāda, ka braukusi «ar īpašu motivāciju izmantot doto iespēju Otrā pasaules kara beigu 60. gadadienā pasaulei atgādināt un izskaidrot par Baltijas valstu okupāciju. Šo vienreizējo izdevību abi pārējie Baltijas valstu prezidenti izvēlējās neizmantot.» Pēc šī brauciena ir pagājuši 10 gadi. V. Vīķe-Freiberga atzīst, ka situācija pasaulē ir pilnīgi mainījusies. Viņa atsakās komentēt, kā rīkotos šobrīd, ja būtu prezidente: «Nekādus komentārus vai padomus nevaru sniegt. Valsts galvām pašiem jāizlemj un jāizskaidro sava rīcība.»