Pagājušajā mēnesī viņi pie mums viesojās, lai šeit darbotos kā brīvprātīgie, piedaloties projektā Baltija pieaugušo izglītībai. Tas norit sadarbībā ar kaimiņvalsts partneri - Kretingas pieaugušo izglītības centru.
Kā stāsta šī projekta īstenotāja biznesa konsultāciju un mācību centra LatConsul pārstāve Ilze Šēfere-Siliņa, projekta galvenā ideja ir ar brīvprātīgo darbu veicināt savstarpēju sadarbību, izpratni un realizēt dažādas sadarbības idejas starp abu valstu pieaugušo izglītības organizācijām.
Pēcāk arī seši mūsu seniori dosies uz Lietuvu.
Kopā pat uz zoodārzu
Vēl pirms ierašanās Latvijā Kretingas senioriem bija cītīgi jāgatavojas - viņi treniņkursos apguva latviešu valodu un te, ieradušies laikraksta Diena redakcijā, sveicinājās un pieklājības frāzes bez samulsuma izteica latviski.
Tomēr ciemiņi nenoliedz - pārsvarā saziņa, viesojoties mūsu valstī, notiek krieviski. Mūsu saruna noritēja pirms Jāņiem, un lietuvieši jau bija paguvuši ne tikai apskatīt Rīgu, aizbraukt ekskursijās, bet arī paveikt ko lietderīgu.
«Lai brīvprātīgo darbu izvērstu nozīmīgāku, seniorus iesaistījām sociālajās aktivitātēs. Veselu nedēļu kaimiņvalsts pārstāvji darbojās Latvijas Sieviešu invalīdu asociācijā Aspazija, kur piedalījās aizvadītajos Vasarsvētkos Grīziņkalnā un veica gluži praktiskas lietas, piemēram, biedrības pagalmā ierīkoja puķu dārziņu. Seniori pabija jauniešu mājā Ezermalas un palīdzēja veikt dažādus darbiņus Latvijas Neredzīgo biedrības bibliotēkā,» stāsta Ilze Šēfere-Siliņa.
Viņa turpina: «Projekts nesaistās tikai ar praktisku darbu, tas palīdz labāk saprast kopīgo un atšķirīgo - gan mūsu kultūru un latviešu mentalitāti, gan apzināt, cik līdzīgas vai atšķirīgas ir abu valstu senioru sabiedriskās aktivitātes un tradīcijas.»
Kretingas seniori, ciemojoties pie jauniešiem - jauniešu mājā Ezermalas -, mācīja gatavot savas tautas tradicionālos ēdienus. «Kopā pavadītais laiks bija ļoti jauks, starp abām paaudzēm izveidojās labs kontakts - pēc tam viņi kopā pat brauca uz Zooloģisko dārzu!» prieku par veiksmīgo sadarbību neslēpj Ilze Šēfere-Siliņa. Savukārt Latvijas Neredzīgo biedrības bibliotēkā kaimiņvalsts pārstāvji palīdzēja veidot bukletus.
Sveiciens Bērziņam!
Lietuvas seniori piedalījās arī diskusijās ar Latvijas senioru organizāciju pārstāvjiem - par to, kā norit senioru mācības, jo šai vecuma grupai nepieciešama atšķirīga pieeja.
«Mācību centrā vēlamies attīstīt tādu jomu kā specializētas mācības tieši senioriem. Jo seniorus nevar likt vienā mācību grupā kaut vai ar vidējo paaudzi, viņiem nepieciešama detalizētāka un laikietilpīgāka pieeja ar atšķirīgām metodēm. Lietuvas pārstāvjiem bija iespēja vērot un salīdzināt, kā vecākās paaudzes pārstāvju mācības notiek pie mums un Kretingā, apmainīties ar darba pieredzi un metodēm. Bet pats lielākais darbs, kas tika paveikts, - kopā ar mūsu mācību centra pasniedzējiem izstrādājām rokasgrāmatu par pieaugušo izglītības metodēm Latvijā un Lietuvā,» uzsver Ilze Šēfere-Siliņa.
«Šādā projektā piedalāmies pirmoreiz, mums bija ļoti interesanti! Redzam, ka arī jūsu seniori ir ļoti aktīvi un prot tik daudz! Mums ir daudz kopīga, taču joprojām viens no otra varam mācīties. Ļoti patika kopīgās dekupāžas, pīšanas nodarbības Aspazijā. Arī svētki, ko organizēja jūsu Sieviešu invalīdu biedrība, bija lieliski. Pie mums tik liela mēroga pasākumus visai pilsētai, kāds bija Grīziņkalnā, seniori vēl neorganizē - tas tiešām ir ļoti nopietns, darbietilpīgs darbs, kam nepieciešama pieredze,» Rīgā gūtos iespaidus atklāj Lietuvas seniore Danute Vasiļauskiene.
«Esmu pateicīgs liktenim, ka man radās iespēja atkal pabūt Rīgā. Te esmu otrreiz - pirmoreiz biju 1962. gadā, kad Latvijā izgāju vīrišķības skolu. Mani iesauca armijā, un no Rīgas mūs aizveda uz Ventspili - dienēju tankistos,» stāsta Prans Rims Andriejaitis.
«Rīga ir brīnišķīga pilsēta, un arī mani dienesta biedri bija lieliski. Uzrakstiet viņu uzvārdus - tāds Bērziņš bija, Lazdiņš, Mihailovs, Čudarkins - un nododiet sveicienus!» smaida Prans. Viņš saka, ka Rīga ļoti mainījusies: «Kļuvusi par vienu no skaistākajām Eiropas pilsētām!» Un Prans ir lepns, ka, strādājot kā brīvprātīgais šai projektā, saņēmis atzinības rakstu.
Mācās universitātē
Visi seši Lietuvas seniori ir pensijā, taču viņi aktīvi darbojas pieaugušo izglītības centra struktūrvienībā, ko kaimiņvalstī dēvē par «trešās paaudzes universitāti».
Šādas universitātes ir gandrīz visās Lietuvas pilsētās, lielākajās - pat vairākas. Tajās vecākā gadagājuma ļaudīm tiek organizēti dažādi atraktīvi un izglītojoši pasākumi, piemēram, rokdarbi, nodarbības par veselīgu dzīvesveidu, fiziskas aktivitātes, ekskursijas, atpūtas pasākumi.
Danute Vasiļauskiene ir Kretingas trešās paaudzes universitātes padomes priekšsēdētāja, savulaik bijusi skolotāja. «Universitātē rīkojam seminārus, konferences, dažādas tikšanās, kursus, gatavojam projektus. Mūsu seniori ir ļoti aktīvi, mācībās ieinteresēti. Ja kāds neapmeklē universitāti, tas nozīmē - vai nu veselības stāvokļa dēļ, vai kaut kas noticis,» stāsta Danute.
Viens no vecākajiem trešās paaudzes universitātes «studentiem» ir Jozs Gricus, pēc profesijas inženieris. «Pensionāram pats galvenais - saturīgi piepildīt laiku -, un universitātē lasīja lekcijas. Mani tas motivēja. Interesantas bija visas lekcijas - par psiholoģiju, pedagoģiju, par veselību. Ieguvumu tik daudz! Vispirms jau tā ir iespēja nesēdēt mājās. Dienaskārtība saplānota. Interesanti gan sevi parādīt, apliecināt savas spējas, gan uz citiem paskatīties,» uzskata Jozs, kurš universitātē mācās jau vairākus gadus.
Pēc diviem gadiem «studenti» saņem trešās paaudzes universitātes beigšanas sertifikātu, taču ir iespēja mācīties tālāk - kaut visu atlikušo mūžu - un mainīt fakultātes. Pabeidzot vienu, var pāriet uz citu, piemēram, no dabas pētniecības uz rokdarbu vai no garīgās attīstības uz ceļošanas fakultāti.
Reginu Končieni, kura savulaik strādājusi par grāmatu pārdevēju, universitātē visvairāk aizrāvušas angļu valodas nodarbības, bet Prans nopietni pievērsies garīgās attīstības studijām. Stanislava Butkute un Ģenovaite Žukaiskiene apgūst rokdarbus. Stanislava uzskata - pensijas gados laiks jāvelta personiskajai izaugsmei, jo «tas ir laiks, kad beidzot var darīt, ko vēlas».
Ciemiņi atzīst - mācīšanās ir iespēja, jo arī Lietuvā pensijas ir nelielas, turklāt tagad biedējot arī eiro ieviešana: «Kad ieraudzījām jūsu cenas, izbijāmies!» Visvairāk pagaidām biedējot iespējamā cenu celšanās Lietuvā. Taču par Latvijā nopērkamo preču un produktu cenām spilgtāki bijuši pozitīvie iespaidi, kas gūti komunikācijā ar cilvēkiem.
«Visvairāk uzrunāja cilvēku sirsnība, garīgums. Tas bija sajūtams ne tikai no senioriem, arī no jaunajiem cilvēkiem. Savukārt Neredzīgo biedrībā gūtās sajūtas ir neaprakstāmas - tie ir cilvēki ar atvērtu dvēseli. Ar labu sirdi. Domāju - kā mēs, seniori, ejam pie cilvēkiem, tā arī pret mums izturas. Ir jānāk ar atvērtu sirdi,» uzskata Danute Vasiļauskiene.