Taču vēl pirms sēšanās pie sarunu galda to dalībnieki brīdināja, ka process būs sarežģīts un gala vienošanos var arī neizdoties panākt. Tajā pašā laikā izskan gandarījums, ka dialogs vispār ir iespējams.
Irānas sarkanās līnijas
Vīnes sarunas, kam jānoslēdzas trešdien, bija iespējamas, jo novembrī sešas lielvalstis - ASV, Lielbritānija, Francija, Vācija, Ķīna un Krievija - un Irāna Ženēvā vienojās, ka apmaiņā pret Teherānai piemēroto starptautisko sankciju daļēju atvieglošanu irāņi ierobežos savu kodolprogrammu. Vienošanās stājās spēkā 20. janvārī un būs spēkā līdz 20. jūlijam.
Šajā laikā Irāna apņēmusies pārtraukt urāna bagātināšanu virs 5% un «neitralizēt» tās rīcībā esošo līdz 20% bagātināto urānu. Teherāna arī nedrīkst uzstādīt jaunas centrifūgas, ko izmanto urāna bagātināšanai. Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras inspektori regulāri apmeklēs Irānas kodolobjektus, lai pārliecinātos, ka tiek pildīti vienošanās nosacījumi.
Vīnē sāksies darbs pie «pastāvīga risinājuma», ko iesaistītās valstis vēlas panākt līdz novembrim. Tomēr katrai no pusēm ir savi atšķirīgi mērķi, kas apgrūtinās ilgi gaidītās vienošanās noslēgšanu.
Rietumvalstis, Ķīna un Krievija vēlas, lai Irāna pastāvīgi vai vismaz uz ilgu laiku ievērojami samazinātu kodolprogrammas jaudu. Iespējamie pasākumi varētu būt Fordo pazemes urāna bagātināšanas rūpnīcas slēgšana, urāna bagātināšanai paredzēto centrifūgu skaita samazināšana, kodoldegvielas krājumu samazināšana un vēl nepabeigtā Arakas reaktora, kuram būtu jāražo plutonijs, pārveidošana, raksta AFP.
Eksperti apgalvo, ka minētie pasākumi un stingrākas ANO pārbaudes pilnībā nelaupītu Irānai potenciālu iegūt atombumbu, bet pamatīgi samazinātu.
Irāna, kas noliedz vēlmi iegūt atomieročus, pirms sarunām novilka vairākas «sarkanās līnijas», no kurām viena izslēdz iespēju, ka varētu tikt slēgts kāds no valstī strādājošajiem kodolobjektiem.
Ne velti Teherānas kritiku pagājušajā nedēļā izpelnījās ASV pārstāves kodolsarunās Vendijas R. Šermanas izteikumi, ka Irānai neesot vajadzīga ne Fordo rūpnīca, ne Arakas reaktors, kuru potenciālā jauda ļautu iegūt izejmateriālus kodolieročiem.
Labākā iespēja, kāda bijusi
Valdošās pretrunas neraisa optimismu par kodolsarunu iznākumu, to atzīst arī procesā iesaistītie. Irānas augstākais garīgais līderis ājatolla Alī Hāmenei paziņojis, ka sarunas «nekur nenovedīs», tomēr viņš atbalstot to norisi, jo «Irāna pilda savas saistības». V. R. Šermana uz to atbildējusi, ka viņai vairāk rūp tas, «ko Irāna dara, nevis tas, ko tā saka».
ASV prezidents Baraks Obama uzskatot, ka pastāv 50% iespējamība panākt ilgtermiņa vienošanos ar Irānu. Arī Irānas ārlietu ministrs Mohameds Džavads Zarifs ir optimistiski noskaņots. «Ja iesaistītajām pusēm būs politiskā griba, tad mēs spēsim panākt pozitīvu rezultātu. Bet tas prasīs laiku,» viņš sacīja ziņu aģentūrai IRNA.
Kāda sarunās iesaistīta ASV amatpersona aicināja nelolot lielas cerības, bet uzskata, ka jau to norise vien ir liels panākums. «Šīs sarunas ir labākā iespēja, kāda mums jebkad ir bijusi,» vārdā neminētā persona sacīja BBC.
Analītiķi brīdina, ka kodolsarunu izgāšanās gadījumā Savienotajām Valstīm un Irānai var nākties izšķirties par daudz nopietnākām izvēlēm, tajā skaitā iespējamiem militārajiem soļiem, kurus nevēlas neviena no pusēm.
Lielvaras un Irāna sākotnēji pauda vēlmi panākt kompromisu jau līdz 20. jūlijam, kad beidzas pagaidu vienošanās. Ja Irāna būs ievērojusi visus nosacījumus, tad to varētu pagarināt, bet ilgtermiņa vienošanās varētu tikt noslēgta novembrī.