Lai gan Liepāja lepojas ar Baltijā vecāko simfonisko orķestri, kurš šosezon svin 135. jubileju, Lielais dzintars ir pirmā celtne pilsētā, kas īpaši veltīta mūzikai. Tā ir jau trešā jaunā koncertzāle Latvijā pēc Rēzeknē un Cēsīs tapušajiem daudzfunkcionālajiem kultūras centriem.
Koncertzāle izaugsmei
«Sevišķu saviļņojumu rada tas, ka sapnim par koncertzāli Liepājā, kas lepojas ar visvecāko simfonisko orķestri Baltijas valstīs, ir teju simt gadu ilga vēsture. Ir sajūta, ka orķestrim šīs būs kolosālas mājas, kur plecu pie pleca strādāsim ar Lielā dzintara komandu. Orķestrim pilnīgi noteikti tas dos jaunu pamatu profesionālajai izaugsmei, jo skaņas kontrole Lielā dzintara koncertzālēs ir pavisam citā līmenī nekā tur, kur strādājam patlaban. Šī mums ir ļoti liela iespēja augt, telpu statuss un sabiedriskā uzmanība motivēs mūziķus izvirzīt augstākus mākslinieciskos mērķus, noteikti palīdzēs piesaistīt augstākas klases viesmāksliniekus un atrast jaunus sadarbības partnerus,» U. Lipskis uzskaita gaidāmos ieguvumus.
Austriešu arhitekta Folkera Gīnkes projektētais un SIA Merks uzbūvētais koncertnams Radio ielā 8 patiešām slienas debesīs kā milzīgs, jūras noapaļots dzintars. Unikālā forma (neviena telpa nav simetriska, visā ēkā nav neviena taisnleņķa stūra!) un specifiskās tehniskās prasības būvniekiem bijis nepiedzīvots izaicinājums. Tomēr viņi iekļāvušies gan plānotajā termiņā - divos gados -, gan cenā. Tas ir kas nebijis, uzsver jaunās koncertzāles māksliniecisko programmu veidotājs klarnetists Ints Dālderis, kurš pēdējos trīs gadus stāvējis klāt koncertzāles projekta īstenošanai un būs arī viens no Lielās zāles vērienīgā atklāšanas koncerta solistiem 6. un 7. novembrī.
Piemiņa un nākotne
Ideja par modernu koncertzāli dzima pašā XXI gadsimta sākumā kā pārdrošs un mērķtiecīgs orķestra toreizējā mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Imanta Rešņa lolojums; tika atrasti domubiedri arī Liepājas pašvaldībā. Ēkas arhitektoniskā vīzija radās 2003. gadā, kad I. Rešņa iniciētajā un Liepājas domes un Latvijas Arhitektu savienības rīkotajā Liepājas koncertzāles skiču projektu konkursā uzvarēja austriešu arhitekta F. Gīnkes darbs ar devīzi Pilsētas cilpa, vēlāk tam tika dots nosaukums Lielais dzintars. Pēc tam gan par Lielo dzintaru nācies sīksti, neatlaidīgi cīnīties. Rezultāts ir daudzfunkcionāla ēka no dzelzsbetona, metāla un stikla astoņu stāvu augstumā ar diviem stāviem zem virszemes līmeņa. Ēkas sirds ir Lielā zāle ar 1000 sēdvietām (daļa - arī skatuves aizmugurē), kamerzāle ar 200 sēdvietām un skatītāju balkonu visapkārt, kā arī eksperimentālā skatuve, kas nosaukumā godina bijušās Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieces Silvas Goldes piemiņu. Ir arī plašas publiskās telpas. «Jaunās koncertzāles ēkas īpašais veidols, unikālais plānojums un izcilā akustika ļauj apgalvot, ka šī visam Baltijas jūras reģionam nozīmīgā kultūras centra apmeklējums katram viesim kļūs par neaizmirstamu notikumu,» uzsver I. Dālderis.
Akustikas projekta veidotāja, starptautiski atzītā savas jomas līdera profesora Karlheinca Millera, un viņa vadītās kompānijas Mￃﾼller-BBM (Vācija) ekspertu vērtējumā pēc septembrī veiktās skanējuma pārbaudes koncertzālēs izdevies sasniegt maksimālo akustisko kvalitāti. «Esam ļoti, ļoti apmierināti ar akustiskajiem risinājumiem Lielajā dzintarā. Šī koncertzāle ir lieliska iespēja Liepājas simfoniskajam orķestrim, Liepājai un Latvijai,» atzina K. Millers. Skanējuma kvalitātes ziņā Lielais dzintars ierindojams pasaules labāko koncertzāļu sarakstā. Skaņas reverberācijas mērījumu rezultāti norāda uz siltu un, salīdzinot ar lielu daļu koncertzāļu, pat pārsteidzoši mērenu skaņas plūdumu, kas ļauj īpaši kvalitatīvi saklausīt katra atsevišķa instrumenta skanējumu. Akustiskie aizkari ļauj pielāgoties dažādu mūzikas žanru vajadzībām.
Lielais dzintars būs gan LSO, gan Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolas mājvieta. Tikko iegādātas divas Steinway koncertklavieres, kuras I. Dālderis, pianists Ventis Zilberts un klaviermeistars Valdis Eglītis piektdien jau izraudzījušies ražotnē Hamburgā.