Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras misija ir rūpēties par nacionālās kultūras identitātes apzināšanu, saglabāšanu un dokumentēšanu, veicinot tās dzīvotspēju. Plašu rezonansi izraisīja 2009.gada nogalē rīkotā Tradicionālo prasmju skola, kas notika visā Latvijā. Tajā piedalījās vairāk nekā 70 seno amatu meistari un pāri par 1500 jauno mācekļu. Dziesmu un deju svētki ir mūsu tautas atpazīstamības zīme. Tie nav tikai dažu dienu svētki, tas ir garš ceļš, kas prasa nepārtrauktu, rūpīgu, sūru ikdienas darbu.
Mūsu pārraudzībā pašlaik ir pāri par 2200 amatierkolektīvu. Tiek algoti 24 koru un vokālo ansambļu virsdiriģenti, 29 deju kolektīvu virsvadītāji, seši pūtēju orķestru virsdiriģenti un četri kokļu reģionālie virsdiriģenti.
Veicinot amatieru kolektīvu darbību laikā starp Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, aģentūra koru nozarē rīkojusi virkni pasākumu - Emiļa Melngaiļa svētkus, Emīla Dārziņa koru konkursu, Senioru koru svētkus, Ziemeļu un Baltijas valstu koru diriģentu simpoziju, sadarbībā ar Latvijas Komponistu savienību tika pasūtināti skaņdarbi koru repertuāra papildināšanai.
Deju nozarē pērn notika Senioru deju svētki un Kurzemes novada deju svētki. Šī gada janvārī jau notika ikgadējais Jaunrades deju konkurss. Sagatavots koprepertuārs Tautas deju ansambļu svētkiem Rīgā un VII Vidējās paaudzes deju svētkiem Valmierā. Pavasarī notiks repertuāra pārbaudes skates.
2009.gadā pūtēju orķestru nozarē pasūtināti un izdoti 10 oriģinālskaņdarbi un aranžējumi. Šī gada martā notiks ikgadējais pūtēju orķestru konkurss Jelgavā, I Baltijas valstu pūtēju orķestru konkurss Baltic Open, II Starptautiskais jauniešu pūtēju orķestru konkurss un orķestru svētki Aucē.
Pagājušā gada septembrī tika izsludināti Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta un deju lieluzveduma māksliniecisko koncepciju konkursi.
Pēc valsts reģionālās attīstības reformas ieviešanas ir izjaukta iepriekšējā amatiermākslas koordinācijas sistēma. Kopā ar jaunizveidotajām pašvaldībām un plānošanas reģioniem aģentūra meklē jaunas sadarbības iespējas.
Pašlaik izstrādājam Dziesmu un deju svētku likuma grozījumus, daudzi tā panti neatbilst šodienas realitātei. Būtiski ir atjaunot likumā un arī dzīvē mērķdotāciju piešķiršanu amatierkolektīvu vadītājiem. Jau 2005.gadā Latvijas Republikas valdība parakstīja un apsolīja atbalstīt starptautisko konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Līdz ar to valdības vīriem ir jāsaprot, ka Dziesmu un deju svētku procesam gadu no gada ir jāpalielina finansējums līdz pat svētku kulminācijai 2013.gadā.
2013.gada Dziesmu un deju svētki ieplānoti UNESCO zīmē. Tas saistīts ar starptautiskās konvencijas desmitgadi, kad kopā ar mūsu tautas svētkiem Rīgā varētu notikt arī UNESCO konference.
Kategoriski noraidām jebkuras spekulācijas par to, ka 2013.gadā Dziesmu un deju svētki varētu nenotikt!
Vēlos pateikties visiem dziedātājiem, visiem dejotājiem, visiem mūziķiem, visiem dažādu kolektīvu vadītājiem, visiem Latvijas pašvaldību vadītājiem un novadu kultūras dzīves organizatoriem par līdzšinējo sadarbību un izteikt pārliecību, ka arī turpmāk neatstāsim novārtā mūsu tautas garīgās vērtības.
Ceļš uz Dziesmu un deju svētkiem nav tikai mūsu kopīgais darbs un pienākums, tā ir misija.
Juris Karlsons,
komponists, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras direktors