Dombrovskis. Taču, lai pie amata tiktu, priekšā ir vairāki pārbaudījumi, kam bijušais Latvijas premjers sākšot gatavoties jau šonedēļ.
Vispirms jānokārto sava veida eksāmens, rakstiski atbildot uz pieciem jautājumiem, kas ļaus pārbaudīt kandidāta morālo stāju un zināšanas par konkrēto portfeli. Pēc tam notiks publiska noklausīšanās nozares komitejā, tajā V. Dombrovskim trīs stundas būs jāatbild uz deputātu jautājumiem. To raksturu var ietekmēt viņa politiskie konkurenti - kā Dienai atklāja vairāki ES struktūrās strādājoši cilvēki, pēdējā mēneša laikā EP deputātu pastkastītēs nonākot vēstules ar neglaimojošām ziņām par Latvijas bijušo premjeru, neaizmirstot pieminēt skandālu saistībā ar viņa sievas Ārijas nekustamo īpašumu darījumiem. Pats V. Dombrovskis Dienai norāda, ka minēto vēstuļu saturu neesot redzējis, un piebilst, ka šajā laikā visu parlamentāriešu pastkastītes esot pilnas ar dažāda veida spamu, tāpēc šādi nomelnošanas centieni nevarot ietekmēt viņa izredzes tikt ievēlētam komisāra amatā. Rezultātu nosaka EP deputātu vairākums, un plānots, ka balsojums par jauno EK kolēģijas sastāvu notiks 22. oktobrī.
Par savu izaicinājumu EK viceprezidenta un komisāra postenī V. Dombrovskis sauc cīņu pret ES «japanizāciju»: «Ir vairāki riska faktori, kas savulaik bijuši Japānā: novecojoša sabiedrība, augsts privātā un publiskā parāda līmenis. Eiropā pašreiz ir līdzīgi, un tas rada stagnācijas draudus, bet EK būs jāstrādā, lai no tā izvairītos.»
Dēvē par smagsvaru
Laikraksta European Voice analītiķi, kas pagājušajā nedēļā prognozēja jaunās EK kolēģijas sastāvu, V. Dombrovski bija ierindojuši smagsvaru kategorijā «hard to ignore» (nevar neņemt vērā), prognozējot, ka vienu no eirokomisāra portfeļiem viņš noteikti iegūs.
Jāpiebilst, ka vairāki komisāru posteņi šogad radīti no jauna, bet daži, tostarp V. Dombrovskim iedalītais, divus amatus apvienojot. Reformas autors ir EK nākamais prezidents - bijušais ilggadējais Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers. Viņš ir apņēmies mainīt EK darba stilu, struktūru un politisko menedžmentu. «Junkers jūtas politiski stiprāks, jo šogad notika vēsturisks precedents, kad partijas izvirzīja savu EK prezidenta kandidātu, līdz ar to Junkers var teikt, ka ir nācis caur cilvēku balsīm un viņam ir lielāka leģitimitāte,» norāda EP mediju direktora padomniece Žaneta Vegnere. EK ģenerālsekretāra vietnieks Henriks Hololei piebilst: «Žozē Manuela Barrozu vadītā komisija bija vairāk tehnokrātiska - tās locekļi baidījās runāt ar EP deputātiem un dalībvalstu amatpersonām, taču ir cerība, ka šī EK būs vairāk politiska, ciešāk sadarbosies gan ar EP, gan ES dalībvalstu parlamentiem.» Jauno EK kolēģiju veido EK prezidents, septiņi viceprezidenti komisāri un vēl 20 komisāru.
Pārrautās šķēršļu joslas
V. Dombrovskim vasara pagājusi sava veida skrējienā. Kamēr pārējie septiņi viņa kolēģi - Latvijas pārstāvji EP - atpūtās pēc vēlēšanām un veidoja palīgu komandas, bet pirmo reizi ievēlētie mācījās orientēties Briseles un Strasbūras gaiteņos, apgūstot kārtību, bijušais premjers jau maijā ieņēma «zemo startu». Viņš neslēpa ambīcijas tikt pie augstāka amata kādā no ES pārvaldes iestādēm un tādā gadījumā nolikt savu nu jau otrreiz iegūto parlamentārieša mandātu. Arī komandu nekomplektēja un darbā pieņēma tikai vienu palīdzi, kamēr dažiem citiem parlamentāriešiem bija izveidoti pat divi biroji - Latvijā un Briselē.
Pirmajās sacensībās V. Dombrovski atbalstīja Vienotība, kas pieder pie Eiropas Tautas partijas (ETP) «ģimenes», izvirzot viņa kandidatūru EK prezidenta amatam, taču deputāti tajā ievēlēja Ž. K. Junkeru. Dažas dienas pirms balsojuma V. Dombrovskis savu kandidatūru gan atsauca un devās uz nākamo startu, kam pie finiša apvāršņa bija redzams ES Padomes prezidenta krēsls. Lai tajā iesēstos, viņam bija jānoskrien divi konkurenti un jāpārliecina tribīnēs sēdošie - pārējie EP deputāti -, ka tieši viņš ir tā cienīgs. Neizdevās - Polijas premjers Donalds Tusks pārējo parlamentāriešu acīs izrādījās pārāks, pat par spīti tam, ka nepārvalda valodas. Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka rezultātu par sliktu V. Dombrovskim ietekmējusi viņa paša aizmugure - lielākā EP koalīcijas partija ETP, kas pēdējā brīdī nosliekusies par labu otra sava biedra D. Tuska atbalstam.
Tomēr abi minētie starti nākuši par labu V. Dombrovska tēlam un devuši papildpunktus cīņā par komisāra portfeli, jo uz to viņš vairs nepretendē vienkārši kā bijušais Latvijas premjers.