Attieksme ir oficiāli neitrāla, vienlaikus neslēpjot gatavību ieņemt rietumu vietu Krievijas tirgū, kas atbrīvojusies Maskavas noteikto pretsankciju rezultātā.
Tā Brazīlija, kura jau tāpat ieņem pirmo vietu gaļas un gaļas izstrādājumu eksportētāju uz Krieviju sarakstā (2013. gadā Brazīlija eksportēja uz Krieviju dažāda veida gaļu gandrīz 1,5 miljardu eiro vērtībā, kas līdzinājās 29,03% no kopējā šīs produkcijas importa Krievijā), oficiāli pat nekomentēja Eiropas Savienības diplomātu izteikumus par centieniem atrunāt Latīņamerikas valstis, it īpaši Brazīliju un Čīli, no Eiropas vietas ieņemšanas Krievijas pārtikas produktu tirgū. Tā vietā Brazīlijas amatpersonas paziņoja par gatavību ievērojami palielināt gaļas un piena produktu eksportu uz Krieviju, piebilstot, ka dienu pirms Maskavas ieviestajām pretsankcijām (t. i., 6. augustā) Krievija atļāvusi papildus 89 Brazīlijas pārtikas ražošanas uzņēmumu produkcijas importu.
Tieši tāpat rīkojas Ķīna. Piemēram, sākt liela apjoma eksportu uz Krieviju gatavojas pasaules lielākais cūkgaļas ražotājs Ķīnas kompānija VH Group. (Pēdējai pieder arī ASV gaļas pārstrādes uzņēmums Smithfield.) Šī uzņēmuma produkcijas importu Krievija aizliedza vēl 2002. gadā, taču atkal atļāva uzreiz pēc pretsankciju ieviešanas. Līdzīgi lēmumi pieņemti attiecībā uz vēl virkni Ķīnas ražotāju, kas gatavi ievērojami palielināt gandrīz visu Krievijas pretsankcijām pakļauto produktu eksportu.
Tomēr Ķīnas gadījumā pats būtiskākais ir, ka Pekina neslēpj gatavību pārdot Krievijai arī naftas ieguves tehnoloģijas apmaiņā pret tiesībām piedalīties Krievijas energoresursu ieguves projektos. Šis fakts īpaši svarīgs ir tāpēc, ka Ķīna ir vienīgā ne-rietumu valsts, kuras rīcībā ir tehnoloģijas grūti pieejamu resursu apguvei, un šāda sadarbība padara mazvērtīgas rietumu līdzšinējās sankcijas pret Krievijas enerģētisko sektoru.
Arī Dienvidāfrika sākusi palielināt pārtikas eksportu uz Krieviju, savukārt Indija, kura pārtiku eksportē minimāli, ir vienīgā no BRICS valstīm, kura kopš 2013. gada risina ar Maskavu sarunas par sadarbības paplašināšanu ar Krievijas vadīto Muitas savienību, kura, sākot ar 2015. gadu, kļūs par Eirāzijas ekonomisko savienību, un Ukrainas krīze šīs sarunas nav ietekmējusi. Daži eksperti uzskata, ka jaunas sankcijas pret Krieviju, kurām neizbēgami sekos Krievijas pretsankcijas, ir rietumu dāvana BRICS un attīstības valstīm. Piemēram, Morgan Stanley analītiķi norāda, ka rietumu kompānijām jebkāda Ukrainas krīzes iznākuma gadījumā būs grūti atgūt iepriekšējās pozīcijas Krievijas tirgū.