Darbam cits makets
Vairāk nekā 60 kvadrātmetru lielais makets, kura izgatavošana prasīja pusgadu un pašvaldībai 69 tūkstošus latu, sastāv no vairākām organiskā stikla plāksnēm, uz kurām izvietotas mazas koka mājiņas, torņi, tilti, ielas un apstādījumi. Maketā jebkurā mirklī kā klucīšus var ievietot jaunus objektus un novērtēt, kā tie iekļaujas pilsētas apbūvē. Tādēļ jau sākotnēji bija plānots, ka to izmantos arhitekti, projektu attīstītāji un pašvaldības speciālisti, spriežot par jaunu objektu būvniecību.
Rīgas galvenais arhitekts Jānis Dripe tagad Dienai norāda, ka pamatā darba vajadzībām izmanto citu, mazāku maketu, kas atrodas viņa birojā, savukārt Rātsnamā novietoto varot pētīt, piemēram, domes deputāti, lemjot ar pilsētas attīstību saistītus jautājumus. Diena gan ne reizi nav novērojusi, ka ar to kāds strādātu.
Sākotnēji bija paredzēts maketu padarīt publiski pieejamu rīdziniekiem un pilsētas viesiem, lai tie kļūtu izglītotāki un informētāki par Rīgas apbūvi. Taču tūristi, kas ik dienas lielā skaitā iegriežas Rātsnamā, nemaz nenojauš, ka stāvu augstāk atrodas šāds apskates objekts, jo nekādas informējošas norādes par to neliecina. Turklāt Rātsnama vestibilos izstādīta tikai daļa no maketa. Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Marija Ābeltiņa stāsta, ka pārējās daļas pašlaik atrodas kādā noliktavā, kurā ir piemērota temperatūra un mitrums.
Sola drīzu risinājumu
«Neuzskatu, ka maketa izveide bijusi nelietderīga līdzekļu tērēšana, bet nav pārdomāts līdz galam, kā izmantot šo ideju,» atzīst domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (SC). Viņaprāt, tas jāpadara pieejams ikvienam interesentam, atrodot piemērotas telpas. Sākotnēji liktas cerības gan uz izstāžu zāli zem Rātslaukuma, gan uz Rīgas Kongresu namu, bet tagad viena no idejām ir to novietot starp izstāžu zāli zem Rātslaukuma un plānoto pazemes autostāvvietu zem Strēlnieku laukuma, kas taps pēc vairākiem gadiem.