Taču skaidrs - pat ja Grieķijas piedzīvotā finanšu «traģēdija» nekļūs par pamatu eirozonas iestāšanās kritēriju pārskatīšanai, Eiropas valstīm nākotnē jārēķinās ar daudz piesardzīgāku attieksmi no investoru puses, un piederība eirozonai pati par sevi vairs nebūs «kvalitātes sertifikāts».
Nepilda kritērijus
Grieķijas budžeta deficīts pērn sasniedzis 12,7%, savukārt Māstrihtas kritērijos iekļautie griesti ir 3%. Grieķijas valsts parāds veido ap 300 miljardiem eiro, kas ir 115% no iekšzemes kopprodukta (Latvijā šis rādītājs ir 30%). ES līderi pauduši bažas, ka, ja Eiropa nesniegs Grieķijai palīdzību, tādas pašas problēmas draud arī, piemēram, Spānijai un Itālijai, un tas savukārt apdraudēs visas eirozonas stabilitāti. «Esam apņēmības pilni veikt koordinētas darbības un nepieciešamības gadījumā aizstāvēt eirozonas stabilitāti,» apliecinājis ES prezidents Hermans van Rompujs. Par to, kā atbalstīt grūtībās nonākušo Grieķiju, ES finanšu ministri spriedīs otrdien. Izskanējis, ka palīdzība var izpausties kā Grieķijas valsts obligāciju pirkšana vai arī kredītu piešķiršana.
Ierobežo manevru iespēju
Lai nodrošinātu maksātspēju, Grieķijai būs krasi jāsamazina budžeta izdevumi, taču labā ziņa uz «apokaliptisko» prognožu fona ir tā, ka gan Grieķijas, gan arī cita Eiropas rūpju bērna - Portugāles - ekonomikas ES kontekstā ir samērā mazas, tādēļ krīzei šajās valstīs nevajadzētu atstāt būtisku ietekmi uz reģionu, uzskata Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds. Itālijā un Spānijā, par kuru finanšu veselību arī izskan nopietnas bažas, situācija esot labāka. Arī Latvijai nevajadzētu uztraukties - mēs jau esam paveikuši to, kas Grieķijai vēl priekšā.
Taču Grieķijas gadījums var likt Eiropai no jauna pārvērtēt, vai tiešām tā eirozonā vēlas redzēt tādas valstis kā Igaunija vai Latvija, bažīgs ir V.Dombrovskis. Arī pašām pretendentēm būtu jāizvērtē, cik lietderīga būtu eiro ieviešana. Viņš atgādina - viens no galvenajiem argumentiem pret vienoto valūtu bijis tas, ka valstīm, kuras ir vairāk pakļautas nesabalansētības riskiem, tiem būs grūti pielāgoties, jo darba tirgus nav pietiekami brīvs. Kā tas darbojas praksē, uzskatāmi parāda Latvijas un arī Spānijas piemērs: nekustamā īpašuma bums veicināja krasu algu pieaugumu, aiz sevis pavelkot arī cenas, un tas rezultējās ar valsts konkurētspējas kritumu. Tas nenotiktu, ja buma rezultātā palielinātos darbaspēka pieplūdums no citām valstīm, kas apturētu algu un cenu kāpumu. «Korekcija var notikt ar valūtas devalvāciju vai algu un cenu samazināšanos, bezdarba pieaugumu, budžeta griešanu. Latvija ir ļoti maza ekonomika, un šī situācija varētu atkārtoties, taču, esot eirozonā, vienīgā iespēja paliek sāpīga deflācija,» situāciju raksturo V.Dombrovskis.
Investori būs piesardzīgāki
Grieķijas krīze ir atgādinājums tam, ka eiro pats par sevi nav burvju nūjiņa - izaugsmi nograuj neiegrožoti budžeta deficīti, pauž Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis. Taču bažas, ka Grieķijas nedienas var apgrūtināt Baltijas valstu iestāšanos eirozonā, nav vietā, viņš ir pārliecināts. «Spēkā ir ES dibināšanas dokumenti, un eiro ieviešana ir bonuss jebkurai valstij, kura piekopj ilgtspējīgu saimniekošanu un pilda Māstrihtas kritērijus.» Latvijas interese iestāties eirozonā līdz ar Grieķijas krīzi nemazinās: ja klasē ir skolnieks, kuram sekmes ir vājākas, tas nenozīmē, ka citi nekāro šajā klasē iestāties, piebilst LB pārstāvis. Savukārt Finanšu ministrija paredz, ka Grieķijas gadījums investoriem varētu likt piesardzīgāk vērtēt katru no valstīm: ja atrašanās eirozonā ir kā kvalitātes sertifikāts, nākotnē uz visu valstu kopumu tas vairs varētu neattiekties. Latvijai būtu jābūt gatavai, ka tā tiks «monitorēta» vēl rūpīgāk.