Iespēju paredzēt atbildību studentiem, kuri izmet vējā valsts finansējumu par viņu studijām, aktualizējis Dienas aprakstītais gadījums ar Rīgas Stradiņa universitātes studentēm, kuras mācījās Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansētā programmā un kurām valsts eksāmena nenokārtošana draudēja izmaksāt 445 latus. Tas tāpēc, ka ESF finansējumu augstskolas saņem pēc programmu absolvējušo cilvēku skaita. Studenti, kuri studijas sāk, bet nepabeidz, augstskolām rada zaudējumus, tāpēc izglītošanā ieguldītā nauda jāatmaksā pašiem atbirušajiem studentiem. Cita situācija ir ar valsts budžeta naudas piešķīrumu, jo augstskolas valsts finansējumu noteikta studentu skaita izglītošanai saņem pirms studijām, nevis pēc. Tā kā studiju pārtraukšana augstskolām nekādus zaudējumus nerada, tām nav nepieciešamības prasīt atgūt studenta izglītošanā ieguldītos līdzekļus. Statistikas datu, kas raksturotu, cik budžeta studentu ir pārtraukuši studijas, Izglītības un zinātnes ministrijai nav - tai ir informācija tikai par kopējo studentu atbirumu, datos ietverti gan budžeta, gan maksas studenti.
«Varbūt ir pienācis laiks diskutēt arī par valsts līdzekļu izlietojumu,» pieļauj Rektoru padomes priekšsēdis un Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis. Pagaidām par to Rektoru padomes līmenī neesot runāts, taču A. Barševskis nenoliedz, ka Dienas raksts varētu būt sākums debatēm par šo jautājumu. Arī E. Bērziņš uzskata, ka par to jādiskutē, taču, viņaprāt, arī nepieciešama kāda rīcība, lai studenti saprastu, ka «studijas ir kas nopietnāks nekā tikai saplēst glāzi un saslaucīt lauskas». Viņš uzsver, ka studentiem ir jābūt atbildīgiem par valsts finansējumu, kas ieguldīts viņu izglītošanā, turklāt varbūt aiz budžeta grupas strīpas palicis kāds, kurš vēlējies studēt vairāk nekā jaunietis, kurš pamācījies un studijas pametis. Valsts budžeta atbalstītajiem studentiem sankcijas piemērot gan būtu tehniski grūtāk nekā ESF finansētajās programmās studējošajiem, jo daudzās augstskolās reizi gadā vai pat katru semestri ir studentu rotācija, kurā studenti ar sliktākām atzīmēm var izkrist no budžeta grupas.
Šādas izmaiņas rosināt nav gatava izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS), kura uzskata, ka jau tagad ir paredzēta augstskolu un studentu atbildība par viņu izglītībā ieguldīto valsts finansējumu. Proti, augstskolas saņem valsts pasūtījumu konkrētam speciālistu skaitam, kas par valsts līdzekļiem jāsagatavo, un, ja kāds budžeta grupas students mācības pārtrauc vai arī uzrāda sliktus rezultātus, viņa vietu rotācijas kārtībā iegūst kāds cits, skaidro ministres padomniece Agnese Korbe. Tiesa, nekādu sankciju augstskolām un studentiem neesot - ja augstskolas nevar izpildīt valsts pasūtījumu un aizpildīt budžeta vietas, tās tiekot pārskatītas, savukārt budžeta grupas studenti, kuri pārtrauc studijas, sodu nesaņem.
Jau iepriekš aktualizēta diskusija, vai jauniešiem, kuru izglītošanos segusi valsts, ieguldītā nauda nebūtu «jāatstrādā», ņemot vērā, ka daudzi pēc studiju beigšanas savā specialitātē nestrādā vai arī dodas uz ārzemēm. Uz to iepriekš norādījusi arī T. Koķe, taču speciālisti norādīja, ka tas nav iespējams, saka A. Korbe. Arī A. Barševskis netic, ka atstrādāšanas iespēja būtu reāla, turklāt valstij nemaz nebūtu tik daudz darbvietu.