Kad iestājās krīze, to ieskaitīja kopējā budžetā deficīta nosegšanai. Tā bija nopelnīta nauda, atlikta pensijām un uzticēta valstij. Mēs, kā fiziskas personas, esam tiesīgas celt prasību gan pret valsti, gan pret šādu lēmumu pieņēmušajām personām. Savulaik piedāvāju izdarīt grozījumus Satversmē, aizliedzot Ministru kabinetam rīkoties ar šiem uzkrājumiem. Arī tagad nav par vēlu. Uz ārzemēm aizbraukušie pēc dažiem gadiem būs tiesīgi saņemt pensiju, un tur neviens to aiztikt neuzdrīkstēsies.
Bet kas pie mums notiek ar nodokļiem? Tāda nodokļu sloga kā Latvijā nav nevienā citā Eiropas valstī. Simtiem tūkstošu grieķu piedalās demonstrācijās un pieprasa paaugstināt neapliekamo minimumu no 700 (~ Ls 490) līdz 900 eiro (~ Ls 540 ). Viņu vidējā alga ir 1270 eiro (~Ls 890), faktiski nodokļi tiek maksāti no 570 eiro (~ Ls 400 ), turklāt ne tādi kā pie mums.
Kur tas redzēts, ka no nopelnītās pensijas virs Ls 165 jau otrreiz jāmaksā ienākuma nodoklis 25% apmērā? Sakiet, kurš šādos apstākļos turpinās te dzīvot, nevis aizbrauks? Latvijā paliks tikai tie, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nevar aizbraukt, to vidū slimie, vecie cilvēki.
Valdošo stāsti par to, ka jāpierunā ļaudis atgriezties, ir vienkārši izsmiekls. Ik gadu aizbrauc ap 50 tūkstošiem cilvēku. Kādēļ daudzi deputāti un ministri savus bērnus skolo ārzemēs?
Ar katrām vēlēšanām valsts pārvaldē nonāk arvien mazāk kompetentu cilvēku. Daudzi cilvēki ir no mikrouzņēmumiem ar mikrodomāšanu, ar mikrozināšanām un mikroatbildību.
Pēdējā laikā pieņemtie lēmumi tikai pasliktina stāvokli un noved pie zaudējumiem budžetā.
Visi eksperti teica, ka nevajag samazināt PVN par 1% - tas neko nedos, tikai zaudējumus. Un patiesi - tika pazaudēti ap Ls 50 miljoni.
2010. gadā pieņēma likumu par mikrouzņēmumiem. Līdz tam bija 1300 mikrouzņēmumu, turpretim 2012. gada jūnijā to bija vairāk nekā 30 tūkstošu ar kopējo nodarbināto skaitu ap 75 tūkstošiem cilvēku. Viņiem visiem bija tiesības saņemt neapliekamu algu Ls 500 apmērā. Ja tas būtu parastais bizness, šiem ļaudīm nodokļos būtu jāsamaksā vairāk nekā Ls 220 miljonu. Bet samaksāja tikai Ls 15 miljonus, t. i., 9% no apgrozījuma.
Ja kāds domā, ka visi 30 tūkstoši mikrouzņēmumu radīja kaut kādus jaunus produktus, tas tā nav. Mazais bizness vienkārši ātri sadalījās mikrobiznesos. Bet līdzīgu piemēru ir daudz. Saeima pieņem ne mazums absurdu likumu.
Tāda ir reālā situācija mūsu valstī. Lai kādas kompānijas izveidotos, lai kādas fantāzijas lolotu, nekas no tā neiznāks. Daudzi cilvēki ir inerti, vienaldzīgi un ne par ko necīnās. Tāpēc pasaulē rodas mānīgs iespaids par labklājību valstī un mūs slavē.
Tauta veido varu. Redzams, ka mēs vēl neesam pamodušies. Tikai tad, kad pamodīsimies, var izrādīties, ka šeit jau saimnieko citi cilvēki ar citādu enerģiju.
*Ekonomikas doktors, profesors, a/s Dzintars valdes priekšsēdētājs