Sajūsmā par ķīmiju
Mācoties Daugavpils Raiņa 6. vidusskolā, Kristīne jau bija izlēmusi, ka dzīvi vēlas saistīt ar medicīnu. Ļoti patikusi ķīmija un bioloģija. Rīgas Stradiņa universitātē iesniegusi dokumentus gan uz stomatologiem, gan Ārstniecības, gan Farmācijas fakultātē. Kad izrādījās, ka uzņemta visās specialitātēs, izšķīrusies par labu farmācijai. Augstskolā Kristīne iepazinusies arī ar pavisam citādu ķīmiju. «Biju sajūsmā, ka ir tik interesanti, iespējami tik daudzi reaģenti!» Kristīne atceras un piebilst, ka studiju laikā kursabiedri izvēlējušies, kuri vairāk vēlas strādāt zāļu ražotnēs, nodarboties ar zinātni, kuri - aptiekās. Farmācija apgūta vispusīgi - iepazīts gan darba process slēgtajās slimnīcu aptiekās un lieltirgotavās, gan zāļu izgatavošana un analīze laboratorijās.
Farmaceitam svarīga laba atmiņa, jo ārstniecības augu nosaukumus vajadzēja iemācīties latīņu, latviešu un krievu valodā. «Studiju laikā draugs ar mani nelabprāt nāca pastaigās pa parku, jo gribot negribot pamanīju dažādus augus un zālītes, atgādināju to nosaukumus un izmantojumu,» nosmej jaunā sieviete. Tiesa, viņa joprojām atceras pasniedzējas Ventas Šidlovskas teikto, ka galva nav atkritumu trauks un viss prātā nav jāpatur. Šajā profesijā neiztikt bez precizitātes un kārtīguma, sākot jau no apģērba un darba vietas un beidzot ar atbildību zāļu izgatavošanas procesā, kur svarīgs ir katrs miligrams. «Man patīk, ka viss ir salikts pa plauktiņiem, tas atvieglo darbu. Arī mājās mūzikas diskus esmu salikusi alfabēta kārtībā, tā taču vieglāk atrast,» atklāj Kristīne. Vēl viens nosacījums, kas, viņasprāt, ir būtisks, strādājot aptiekā, - jāmīl cilvēki, jābūt iejūtīgam. Kristīnei patīk, ka darāmais mainās. Vienu dienu aiz letes jāapkalpo klienti, citu - pēc ārstu izrakstītajām receptēm jāizgatavo zāles, kā arī pie datora jāsagatavo dokumentācija, pārskati par pavadzīmēm u. tml. Kristīne veic arī farmaceita analītiķa pienākumus un pārbauda kolēģu izgatavoto zāļu pareizību.
Uzšķauda imunitāti
Farmaceiti aptiekās strādā maiņās no plkst. 8.00 līdz 16.00, no 12.00 līdz 20.00, bet diennakts aptiekās arī no 16.00 līdz astoņiem rītā. «Naktī ir ļoti interesanti strādāt, jo ierodas atšķirīga publika. Sarunas izvēršas daudz atklātākas, izjūtu lielāku uzticēšanos. Reizēm jūtos pat kā priesteris, kuram izsūdz bēdas, izstāsta visu par bērniem un kaimiņiem,» smaida farmaceite. Profesijā jāpiemīt psihologa spējām, jo pārsvarā uz aptieku nāk slimi cilvēki, tādēļ jāizjūt, kad runātajam iebilst, kad labāk paklusēt. Visai bieži klients lūdz ieteikt, piemēram, labāko līdzekli pret klepu, Kristīne arī skaidro un cenšas, bet beigās cilvēks tomēr palūdz iedot zāles, ko atzinusi kaimiņiene. Reizēm arī nākas atteikt dot pieprasīto medikamentu, ja izklāstītajai vainai tas nav piemērots.
Farmaceiti aptiekās mēra asinsspiedienu, nosaka cukura līmeni asinīs, ja klienta stāvoklis ir kritisks, izsniedz zāles, kas var palīdzēt līdz ārsta apmeklējumam. Farmaceitiem arī jāseko līdzi jaunumiem farmācijā un likumdošanā, zāļu ražošanas un izplatīšanas firmas rīko dažādus seminārus un kursus, savukārt Latvijas Farmaceitu biedrība - kongresus par aktualitātēm. Tikai praksē iespējams aptvert plašo informāciju par zāļu izgatavošanas firmām, piemērotākajām zālēm, izprast to sastāvā esošo palīgvielu ietekmi, iedarbīguma ātrumu, skaidro Kristīne.
Jautāta par profesijā grūtāko, viņa atklāj, ka ne vienmēr izprotot ārstu attieksmi un nepiemēroti izrakstītās zāles, īpaši veciem cilvēkiem, tāpat lūgumus izsniegt zāles, kuras nedrīkst pārdot bez receptes. Aptiekās notiek regulāras inspekciju pārbaudes. «Lielākais stress, sākot darbu, bija nesalasāmie ārstu rokraksti, līdz iemācījos tos atšifrēt. Gadījās, ka trīs kolēģes katra izlasījām citu variantu, bet kļūdīties taču nedrīkst, jo no tā var būt atkarīga pat cilvēka dzīvība,» Kristīne stāsta. Reizēm aizvainojot cilvēku attieksme, ja viņi profesionālas farmaceites sauc par pārdevējām vai tīšuprāt klepo un šķauda tieši sejā. «Lai gan, īpaši gripas sezonas laikā, ja pa bišķiņam katrs uzklepo, saņemu tādu kā imunitātes vakcīnu un pati neslimoju,» smaidot piebilst Kristīne. Ejot viesībās, viņa vairs neatklāj, ar ko nodarbojas, citādi vakars var pārvērsties konsultācijā par zālēm un slimību ārstēšanu.
Ārstē labā enerģija
Kristīne pati ar zāļu lietošanu neaizraujoties, vienīgi neiztiekot bez vitamīniem. Arī citiem viņa iesaka iesnu ārstēšanai uzreiz neskriet uz aptieku pēc pilieniem, bet, piemēram, paskalot degunu ar sālsūdeni, atrast laiku pastaigām svaigā gaisā, bet asinsspiediena regulēšanai iedzert tasi tējas vai kafiju.
Kristīne atceras iegūto mācību prakses laikā homeopātiskajā aptiekā, kad pieredzējušās kolēģes, redzot viņu ne visai labā noskaņojumā, ieteikušas kādu brīdi pasēdēt un nomierināties. Skaidrojušas, ka sliktā enerģija var ietekmēt viņas izgatavotās zāles. Vēlāk Kristīne sapratusi, ka emocijas jāmācās kontrolēt arī attiecībās ar cilvēkiem. «Esmu sapratusi, ka galvenais mūsu profesijā ir galva, prātam jādarbojas visu laiku, bet darbs man ļoti patīk,» Kristīne saka un aicina izvēlēties šo atbildīgo nodarbošanos, jo profesionālu farmaceitu Latvijā patlaban pat trūkstot.