Pirms diviem gadiem viņu - mājas kaķi, jo kastrēts! - kāds pameta pie daudzstāvu mājām. Cilvēki sprieda, ka tik gracioza maiga būtne var būt tikai kaķene, un nosauca par Marusju. Taču izrādījās, ka tomēr runcis! Labo manieru dēļ viņu pārkristīja par Marķīzu. Runcis sadzīvo ar kaķiem un suņiem. Ar piemīlību Marķīzs iekaroja diennakts veikala pārdevēju un kooperatīva Bāka II darbinieču sirdis. Pagāja divi gadi - pa dienu pastaigas ārā, tad pēcpusdienas snauda kooperatīva palīgtelpās, bet naktīs, klusi saritinājies, viņš gulēja veikala noliktavā uz soliņa.
Pirms mēneša veikalam mainījās saimnieki, jaunie aizliedza Marķīzam uzturēties viņu īpašumā. Arī kooperatīva vadība pēkšņi mainīja nostāju pret runci. Tagad Marķīzs dienu un nakti sēž uz kooperatīva kāpnēm. Iekšā viņu nelaiž. Runcis nelūdzas, bet projām neiet. Žēlodams uzticīgo būtni, Bākas II meistars uztaisīja Marķīzam mājiņu, cilvēki nelaimīgo runci baro, bet viņš skumst, jo nevar izgulēties, kas katram kaķim ir galvenais. Runcis nesaprot pēkšņo attieksmes maiņu pret sevi. Viņš atdzīvojas, kad nāk… un aiziet garām pazīstams cilvēks, un pamazām zaudē cerību kādam klusi murrāt klēpī.
Godātie lasītāji! Varbūt jūs uzrunā mierīgā un skaistā runča likteņstāsts? Lūdzu, piezvaniet man - 25772207.