Pēc Rasas iniciatīvas tapušais pasākums saucās Radi brīnumu! un iecerētajam mērķim deva 400 latu. Lai gan šī summa sedza tikai mazu daļu no toreiz četriem slimajiem bērniem vajadzīgā, brīnums notika: labdarības organizētāju komanda ar katru gadu ir augusi, paplašinājies idejas atbalstītāju loks un savākto līdzekļu daudzums, bet pasākums kļuvis par stabilu VeA tradīciju un tādu kā neoficiālu zīmolu.
Turpina labestības stafeti
Sācies ar to, ka Jēkabpils novada Zasā dzimusī Rasa pirms iestāšanās VeA apmaiņas programmā mācījusies kādā ASV vidusskolā, tur noskatījusi un kā pašas būtībai tuvu pieņēmusi vēlākā Radi brīnumu! ideju. Aiz okeāna šāds jauniešu organizēts labdarības pasākums ar brīvprātīgu mākslinieku koncertu, diskusijām, spēlēm un atrakcijām parasti ilgstot diennakti. Rasa piedāvājusi sākt ar mazumiņu - dažām stundām, aicinot uz pasākumu arī bērnus ar īpašām vajadzībām un viņu ģimenes. Ideja vispirms apspriesta ar Ragaciema meiteni Zani, ar kuru Rasa dalījusi VeA kopmītnes istabiņu. Kad nodoms no ziņojumu dēļa palaists tautās, starp pirmajām aktīvistos pieteikusies no Ropažiem studēt atbraukusī Līva.
Savu pievēršanos labdarībai Rasa skaidro ar ASV gūto pieredzi un to, ka šādā veidā netieši grib atmaksāt par palīdzību un labestību, ko līdz šim guvusi pati.
Daudzi desmiti palīgu
«Jebkurai labai idejai ir vajadzīgs motors, kas to iegriež sabiedriskai aktivitātei. Radi brīnumu! gadījumā sākotnēji tā bija Rasa, tad piebiedrojāmies mēs ar Zani, bet tagad aktīvistu pulks ir skaitāms daudzos desmitos, turklāt tie nav tikai studenti, bet arī pasniedzēji, augstskolas tehniskie darbinieki, pat pilsētas vidusskolas audzēkņi pieteikušies,» stāsta Līva, atklājot, ka tādējādi caur draugu draugiem un paziņām tiek uzieti arī atsaucīgi pasākumu sponsorētāji, piesaistīti mākslinieki un pašdarbnieki, atrastas telpas un rekvizīti īpašo bērnu iepriecināšanai. Tas palīdz ar dāvanām piepildīt Ziemassvētku vecīša maisu, aktīvistu atrasti un mudināti, viņus ar augstas raudzes priekšnesumiem iepriecināt atbrauc tuvi un tāli mūziķi, savukārt humora programmas un daudz ko citu sarūpē paši VeA studenti. Bērni, arī ar garīgās veselības problēmām, tādās reizēs nav tikai pasīvu patērētāju lomā - studentēm piepalīdzot, viņi ar aizrautību cep piparkūkas, zīmē, veido papīra figūriņas, un daudziem tas pirmais piedzīvojums, kas liek noticēt pašu varēšanai.
Lai lielais pasākums gada nogalē izdotos, aktīvisti strādā kopš mācību gada sākuma. Taču daļa no viņiem kopā ar bērniem bijuši arī vasarās, sponsoru un LBF finansētajās nometnēs.
Pie rokas uz nezināmo
«Diemžēl, daudzi vecāki kopā ar saviem rūpju bērniem ir it kā iekapsulējušies nelaimes čaulā un ne tikai kopā ar viņiem neparādās sabiedrībā, bet vairās iziet arī publiskās vietās, būt pludmalē, parkā vai bērnu pilsētiņā,» bez nosodījuma, ar šādas rīcības sapratni atzīst Zane. «Tāpēc, ja vecāki piekrīt, mēs uzņemamies palīdzēt īpašajiem bērniem šo viņiem nezināmo pasauli iepazīt. Bez asarām grūti stāstīt par savām un slimā bērna izjūtām, kad neredzīgajam mazulim mēģini paskaidrot, kas ir jūra, kuru viņš var tikai saklausīt; kad līdz tam nestaigājošu cilvēciņu pirmo reizi ar basām kājām noliec pēdas kutinošā pļavas zālē; kad gara slimības māktais, kam nav pa spēkam grāmatu gudrības, ar savām rokām no papīra saloka un smejoties gaisā palaiž putnu,» Līva un Zane atzīst, ka vēlme sagādāt šādiem bērniem prieku līdzinās sava veida atkarībai, kuru gribas piedzīvot vēl un vēl.
«Negribas pārspīlēt, bet novērojumi liecina, ka kurzemnieciski noslēgtie ventspilnieki līdz ar Radi brīnumu! teju četrus gadus ilgajām aktivitātēm ir kļuvuši atvērtāki un labestīgāki pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. To var pamanīt arī sadzīvē, piemēram, sabiedriskajā transportā, kad pat vecākas kundzes piedāvā sēdvietu māmiņai ar mazo invalīdu pie rokas, saprotot, ka viņiem ir dubultgrūti.»