Pirmdien Dienas Bizness rakstīja par ministru finansēm - parādiem, aizdevumiem, uzkrājumiem un uzņēmumiem. Gana interesanta lasāmviela, lai gan pēc būtības nekā jauna. Ministri aizņemas, aizdod, uzkrāj un nodarbojas ar uzņēmējdarbību.
Uzreiz gan pamanāmas divas lietas. Pirmkārt, no 1996. gada valsts pārvaldē strādājošā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča 231 tūkstoša eiro uzkrājums liecina, ka «kroņa maizē» var kļūt par gana turīgu vīru. Otrkārt, lielākos iepriekšējo valdību parādniekus ekonomikas ministrus (D. Pavļuts un V. Dombrovskis) nomainījis parādnieks finanšu ministrs Jānis Reirs, kura parādsaistības ir 168 tūkstoši eiro. Jāatzīmē gan, ka Reirs uzrāda arī 125 tūkstošu aizdevumu un 50 tūkstošu uzkrājumu.
Garlaicīga aina, ja ne vien kāda šķietami nebūtiska nianse. Tā pavisam citu gaismu iegūst gadījumā, ja attiecas uz finanšu ministru, kura pārraudzībā atrodas galvenais nodokļu iekasētājs - Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Proti, runa ir par SIA Cibus Tree, kuru ministrs uzrādījis kā savu un kurā daļas pieder arī viņa kundzei. Uzņēmums ir izslēgts no PVN maksātāju reģistra un pēdējo gada pārskatu iesniedzis par 2008. gadu (!). Īsumā un bez lirikas - sods par gada pārskata neiesniegšanu saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu var sasniegt 700 eiro. Savukārt, ja pārskats nav iesniegts jau par pieciem gadiem, sods kopā var būt pat līdz 3500 eiro. Katram, kurš saskāries ar VID naskumu un bargumu šādos gadījumos, komentāri būs lieki.
Gada pārskats nekļūtu par būtisku niansi, runājot, piemēram, par kultūras ministru, taču finanšu ministra gadījumā tas ir fundamentāli svarīgi. Atbildīgā par nodokļu iekasēšanas iestādi Latvijā kristāldzidrums šādos jautājumos ir simbolisks. Jo pārskata neiesniegšana var nozīmēt, ka uzņēmums slēpj darbības rezultātu. Tāpat nevar noteikt maksājamo nodokļu apmēru, un nav zināms, vai tie tiek maksāti vispār.
Un tas viss, runājot par uzņēmumu, kurā finanšu ministram ir daļas. Iedomāsimies Ceļu policijas šefu, kurš balansē uz 700 eiro administratīvā soda robežas.
Neizslēdzu un visticamāk firma šajā gadījumā ir «tukša» vai nedarbojas. Taču runa ir par attieksmi, principiem un šajā gadījumā visupirms par piemēru. Tāpat tas ir svarīgi apstākļos, no pašiem pirmsākumiem pārstāvot politisko spēku, kam moralizēšana gadiem bijusi «izdzīvošanas maize». Par nezināšanu arī diezin vai var būt runa Reira gadījumā, kurš bijis gan bēdīgi slavenās Prudentia partneris un boss, gan Trasta komercbankas viceprezidents.