.. nekā lieka. Tikai ļoti pārdomāta, likumdošanas prasībām atbilstoša informācija, kas potenciālajiem investoriem sniegs ieskatu uzņēmuma darbībā, vienlaicīgi minimizējot iespēju interpretēt datus, un, protams, veicinās interesi par uzņēmuma akciju iegādi, tādā veidā paaugstinot to vērtību.
Šis piemērs labi raksturo komunikācijas procesa ietekmi uz uzņēmuma biznesu un tā finanšu rezultātiem. Minētais vislielākajā mērā attiecināms arī uz valsti, kas atrodas nemitīgā konkurences cīņā ar pārējo pasauli par ārzemju investīcijām.
Kā izskatāmies un izklausāmies «uz āru», ir milzīga nozīme. Tomēr ne mazāk būtiski ir domāt līdzi, ko un kā runājam savas valsts iekšienē. Ieniruši līdz ausīm diskusijās par daudziem un dažādiem valstij vitāli svarīgiem jautājumiem, reti padomājam, kādi izskatāmies šo diskusiju brīdī, kādus vārdus diskusiju (lasi - strīdu, jo diskusiju kultūra Latvijā ir zema) brīdī mēs lietojam, kādus argumentus izvirzām un cik apvainoti izskatāmies, ja mūsu viedoklis netiek ņemts par pilnu.
«Mēs spēsim izveidot gudru - izcilībā, zināšanās un pētniecībā - balstītu ekonomiku,» rakstīts Nacionālā attīstības plāna ievaddaļā, kas runā par valsts attīstības vīziju 2014.-2020. gadam.
Tikmēr par izcilību, zināšanām un pētniecību atbildīgie un iesaistītie personāži publikai apgalvo, ka studiju kvalitātes dēļ jāslēdz vai jāapvieno divas trešdaļas Latvijas augstskolu, kuras ir vājas, jo tās vada algās n-simts tūkstošus saņemoši rektori, kas nav spējīgi iecelt mūsu augstskolas starptautiskajā saulītē - pasaules augstskolu topos. Savukārt pretējā nometne - augstskolu vadītāji - cenšas neatpalikt izteikumu skarbumā un vienlaicīgi turpina ķīvēties arī savā starpā, vajag nozares ministru patriekt vai ne.
Dominē emocijām piesātināta retorika, kas tradicionāli raksturīga politisko partiju videi. Protams, diskusijās dzimst patiesība, ja vien tās ir pragmatiskas, balstās loģiskos argumentos un ved uz konkrētu mērķi. Grūti cerēt, ka esošais publiskais diskurss cels Latvijas izglītības sistēmas reputāciju, veicinās ārvalstu studentu piesaisti Latvijas augstskolām un ārzemju valūta sildīs Latvijas tautsaimniecību. Kāpēc lai vācu vai norvēģu studēt gribošais pilsonis brauktu tērēt savu naudu valstī, kur izglītības sistēmas dalībnieki vicina šķēpus augstskolu gaiteņos?
Komunikācijas kultūra ir vitāli svarīga. Pārlieku kaisot pelnus uz galvas, grūti cerēt, ka naudu pie mums metīsies ieguldīt investori.
Atbilde uz jautājumu, kāpēc mēs tā aizraujamies ar negāciju un zemas diskusiju kultūras demonstrēšanu, iespējams, jāmeklē antropoloģiskajā jomā, jo, var jau būt, tas atkal ir latviešiem raksturīgais pašapziņas trūkums, kas liek celt uz āru nebūšanas, ko labāk būtu bijis paturēt aiz slēgtām ķēķa durvīm. Sevišķi tad, ja potenciālo investoru acīs gribam izskatīties mazākais kā ieguldījumu veikšanas vērta valsts.
*Versus Grey/PR Stils Partneris