Jā vai nē, un līdz kādam vecumam drīkst mazo laist bez peldkostīma? Vai bikini ar krūštura augšiņu mazulei liek pāragri justies sievišķīgai? Viedokļi bija visdažādākie! Atmiņā atausa mākslas albumu izdevniecības Mack Book publicētās nīderlandiešu fotogrāfes Bertīnas van Manenas bildes, kas apkopotas nostalģiski melnbaltā dizainā ieturētajā grāmatā Easter and Oak Trees, kura šopavasar iekļuva pasaules vadošo mākslas emuāru uzmanības lokā. Albumā apkopoti mākslinieces ģimenes foto no brīvdienām Francijā un Nīderlandē laikā no 1970. līdz 1980. gadam. Bērni, vīrs un citi fotogrāfes tuvinieki fiksēti, baudot laisku atpūtu saulainā skaistas dabas vidē un bezrūpīgi veicot sadzīviski vienkāršas darbības, tomēr klātesošs ir bohēmas un draiskas brīvdomības moments. Bērni bieži vien ir fotografēti kaili, izliekoties, ka smēķē cigareti vai niekojas ar pudeli alus… Tomēr jaušama smalka tolerances robeža starp nevainīgu joku un uzspēlētu vulgaritāti, un fotogrāfe to nav pārkāpusi, paliekot labas gaumes pusē. Vai šādi foto būtu iespējami arī šodien - 2013. gadā? Kādu informāciju mēs tajos nolasītu - atbrīvotu, uzticēšanās pilnu attiecību komfortu starp bērniem un vecākiem vai pārmērīgu, pāragru bērnu seksualizāciju? Apskaustu ģimenes spēju dzīvot brīvi un priecīgi vai moralizējot pakratītu pirkstu? Tas lai paliek katra skatītāja paša ziņā…
Sākotnēji bildes bija paredzētas privātajam albumam un iegūla mākslinieces arhīvu aizmirstībā, kamēr viņas nu jau pieaugušais dēls atgādināja par to esamību, un Bertīna van Manena nolēma, ka bildēs noķertās sajūtas - bezrūpīgais vasaras dzīvesprieks, ko sniedz vienkāršas dzīves baudas kopā ar mīļajiem, - ir tā vērtas, lai dalītos tajās arī ar citiem.
Māksliniece savu radošo darbību sākusi kā modes fotogrāfe, bet vēlme fiksēt emocionālas cilvēka izpausmes un būt tuvāk dzīves realitātei lika pievērsties dokumentālajam un mākslas foto.