Nosaucot jebkuru gadskaitli periodā no 1901. līdz 2099. gadam un datumu, Rēzeknes novada Lūznavas pagastā mītošais Deivids Timošenkovs dažās sekundēs var pateikt, kura nedēļas diena tā bijusi vai būs. Savukārt reizrēķinu apguvis, ejot bērnudārzā.
Pašam sava formula
Zēna spējas vecāki atklājuši pavisam nejauši. «Viņam bija kādi seši gadi, viņš vēl negāja skolā. Reiz meita ieminējās, nez kurā dienā iekrīt 1. septembris. Deivids garām ejot to dzirdēja un nešaubīgi nosauca nedēļas dienu. Māsa jautāja, kā viņš to zina, bet Deivids atteica - vienkārši zinu,» atceras zēna mamma Dzintra. Ģimenē sākuši zēna zināšanas pārbaudīt, un puika ne reizi nekļūdījies. Deivida tēvs Igors stāsta, ka zēnam jau no mazotnes patikuši kalendāri, viņš tos varējis pētīt stundām. No gada vecuma zēna istabā pie sienas bijis kalendārs un globuss, jo arī valstis kartē viņš atrod ātri un nešaubīgi, lai gan 4. klases skolēnam tas vēl pat nav jāzina.
Droši vien daudzus interesē jautājums, kā viņš to dara. Arī vecāki un māsas jautājušas - kā tu to dari? Deivids atbildējis - nezinu, man tas ir galvā. «Iespējams, viņam ir ļoti laba atmiņa, bet varbūt viņš ir atradis kādas likumsakarības, kā noteikt šīs dienas,» prāto Igors un pieļauj, ka zēnam desmit gadu vecumā vienkārši pietrūkst vārdu un sapratnes izskaidrot, kā viņš to dara. Domu par Google meklētājā atrodamās formulas izmantošanu šādu uzdevumu risināšanai gan Igors noraida: «Paskatieties uz to formulu. Nedomāju, ka mans dēls desmit gadu vecumā spētu to atšifrēt un pielietot. Acīmredzot viņš ir atradis kādas citas pašam saprotamas likumsakarības.»
Bet kāpēc tieši šis laika periods? Igoram tam ir savs skaidrojums. «Kad piezīmju datorā pētījām kalendārus, atklājās, ka 1900. un 2100. gadā, kad it kā būtu jābūt garajam gadam, nebija 29. februāra. Tāpēc, lai Deividam nenojuktu rēķini, izvēlējāmies šo laika periodu no 1901. līdz 2099. gadam.»
Startē šovā
Uzskatot Deivida spējas par neparastu talantu, Timošenkovu ģimene zēnu pieteikusi LNT televīzijas šovam Latvijas zelta talanti. «Viņš izrādīja interesi par šo šovu un gribēja tajā pieteikties jau pirms pāris gadiem, taču toreiz nolēmām, kas zēns tam vēl ir par mazu. Taču šogad izlēmām par labu šovam. Aizbraucām uz atlasi Daugavpilī un tikām uz šovu televīzijā,» stāsta Dzintra. Arī šova žūrijai pēc redzētā un dzirdētā no brīnumiem bija mutes vaļā, un bez jebkādām diskusijām viņš saņēma augstāko novērtējumu, kas ļauj zēnam piedalīties šova pusfinālā.
Deividam piedalīšanās šovā bijis interesants piedzīvojums gan tāpēc, ka pirmo reizi bijis televīzijā, redzējis LNT ziņu studiju, par ko bijis sajūsmā, gan arī tāpēc, ka pirmo reizi dzīvē braucis ar vilcienu. Līdz tam ģimene uz galvaspilsētu parasti devās ar automašīnu.
Reizrēķins bērnudārzā
Ikdienā zēns televizoru skatās maz un arī maz laika pavada pie datora. Viņu vairāk interesē grāmatas, dažādi notikumi, spēles. Priekšroku dod enciklopēdijām, kam ģimenē naudu nežēlo, multeņu vietā labāk izvēlas skatīties dokumentālās filmas un izzinošus raidījumus. «Nesen atplestu muti noskatījās dokumentālo filmu par 11. septembra notikumiem Amerikā. Kā jau visiem bērniem, esam pirkuši rotaļlietas, taču viņš biežāk un labprātāk ar mums uzspēlē Monopolu nekā spēlējas ar mašīnām. Deividu interesē reālas lietas, notikumi, fakti. Viņš mums stāsta par Aristoteli un Galileo Galileju. Pieļauju, ka varbūt viņš pat īsti nezina, kas tie ir, taču viņu interesē ar šiem personāžiem saistītie notikumi un gadskaitļi,» stāsta Dzintra, kura ikdienā arī strādā ar bērniem, viņa ir vietējā pagasta bērnudārza audzinātāja.
«Reiz, vēl ejot bērnudārzā, Deivids man jautāja, kas ir reizrēķins. Atteicu, ka izskaidrošu, kad paaugsies, taču puika nelikās mierā, un es viņam izskaidroju, kas tas ir. Viņš padomāja, ātri uztvēra būtību un jau tajā vecumā spēja veikt vienkāršas reizināšanas darbības,» stāsta Deivida mamma un piebilst, ka skolā matemātikā viņam veicoties ļoti labi, taču, iespējams, zēns vēl pat īsti neapjauš, ka spējas, kas viņam piemīt, ir īpašas. Apmeklējot bērnudārzu, Deivids stāstījis, ka gribot kļūt par ārstu, bet tagad jau tomēr prātojot, ka varētu kļūt par matemātiķi un izgudrot tādu ierīci, kas saskaitītu visu uz pasaules, lai nebūtu vairs bezgalības.
Kad Diena par zēna spējām pastāstīja matemātikas mācību grāmatu un matemātisko spēļu autoram Andrejam Cibulim, profesors atzina, ka desmitgadīgam zēnam tās patiešām ir neparasta spējas un viņš labprāt kādreiz ar Deividu satiktos, lai pārbaudītu, vai zēnam piemīt arī matemātiskā domāšana. «Ja jau skolā šajā priekšmetā puikam ir panākumi, cerams, viņš piedalīsies arī kādā matemātikas olimpiādē un varbūt kļūs par olimpiāžu uzvarētāju nometnes Alfa dalībnieku, kur kopā sabrauc daudz talantīgu jauniešu,» saka Cibulis, piebilstot, ka būtiski ir attīstīt zēna īpašās spējas, taču darīt to vispusīgi, nevis ieciklēties uz kalendāra atšifrēšanu.