Tā gan nebija pirmā reize, kad Latvijas komanda šokējusi grieķus. Tajā pašā Eiropas čempionāta kvalifikācijā 1999.gadā vispirms ar grieķiem tika spēlēts martā Rīgā - 0:0. Pēdējais duelis gan jāatceras ne tik labās noskaņās. Pērn septembrī šā Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas cikla ievadā grieķi mūs apspēlēja pārliecinoši (0:2).
Taču tas nav iemesls, lai slīgtu neticībā. Jāraugās uz tendencēm. Grieķi ciklu sāka lieliski - ar trim uzvarām, taču tā otrajā pusē biežāk piedzīvojuši vilšanos. Latvijas futbolistu veikumā ir pretēja tendence - teju ar katru spēli sniegums uzlabojas un nav zaudēts piecās kvalifikācijas cīņās pēc kārtas.
Tāpēc var saprast pussarga Jurija Žigajeva vilšanos par viņa atstāšanu mājās. «Esmu saskumis, jo iet secen tik svarīga spēle. Taču veselība ir pirmajā vietā. Nekad nerēķinu, par cik procentiem esmu gatavs spēlēt. Man atskaites punkts ir - esmu vai neesmu. Tagad neesmu. Starkovs teica, ka cikls nebeidzas ar vienu spēli, tāpēc aicināja svētdien būt gatavībā,» Žigajevs turpinās ārstēt ceļgalu un trenēties, lai būtu uz strīpas pirms spēles trešdien Rīgā ar Moldovu.
No 23 kandidātiem mājās palika vēl viens FK Ventspils pussargs Aleksejs Višņakovs, kurš nesen bija saķēris vīrusu. Trīs vārtsargi, pa septiņiem aizsargiem un pussargiem un četri uzbrucēji jau dzīvo 10 minūšu braucienā no Atēnu centra. Arī pieredzējušais centra pussargs Vitālijs Astafjevs, kurš nespēlēs diskvalifikācijas dēļ. Ilgā laikā saliedētu komandas kodolu vienā dienā neizjauc - tā ir atbilde interneta kritiķiem par valstsvienības kapteiņa līdzi ņemšanu.
Taču sestdien laukumā būs vajadzīgs jauns kapteinis. Piemēram, tas varētu būt atbilstošs «tituls» kādam no centra aizsargiem.