Autors kādu nedēļu bija izbraucis no valsts uz mazāk attīstītām zemēm, kur sniedza konsultācijas, kā ātrāk sasniegt Latvijas līmeni, vienlaikus neaizmirstot sevi. Intensīvā darba dēļ nebija vaļas sekot notikumiem pašu mājās.
Pirmais cilvēks Rīgas lidostā, kurš var aizpildīt šo tukšumu, protams, ir taksists. Sveika būšana, Bundžas kungs, prieks redzēt pie veselības, sēžas tik droši karietē…
Kas tad Latvijā jauns? Nekā tāda īpaša, valdības vēl nav, rubļa arī vēl nav… un tad sākas interesantākais. Zinošais vīrs konstatē, ka krievs tagad tikšot pie sauszemes ceļa caur Ukrainu uz Krimu, tad nomasēšot Moldovu un pēc tam… ķeršoties pie Latvijas. Nu, par Eiropu neesot ko runāt, un no tās nav ko palīdzību gaidīt. Amerikāņi varbūt, bet tie esot tālu…Pasmaidījis par konsultanta primitīvo vēlmi iegādāties granātmetēju, kučieris liek galdā savu PAREIZO VIEDOKLI, ka tā, kā bija PSRS, nebūšot, būšot kapitālisms. Krievu kapitālisms. No tālākā var noprast, ka stūresvīrs nemaz tik ļoti par to nepārdzīvotu… nu būs - būs… ko mēs tur, dzīvojam tik tālāk. Žēl tik, ka jaunie prom braucot.
Pirmajā mirklī konsultants sajuta dusmas, bet tā kā konsultantiem neklājas dusmoties, tad atminējās, ka šādu klišeju nebūt nedzird pirmo, pat ne otro vai trešo reizi - nu būs - būs, ko mēs tur… dzīvosim tik tālāk. Tas skanējis gan laukos, gan pilsētā no ļaudīm, kuri vēl nav tik pietiekami pieslīpējušies un savas domas atļaujas paust skaļi. Šoreiz tikai sanāca koncentrēti un labi fokusēti.
Tomēr no šī kapitulantiskā viedokļa izriet vismaz trīs labas ziņas.
Pirmā - lai nu kāda, bet demokrātija mums ir. Kurš pēeseresā nejaušam braucējam atļautos par Latvijas neatkarību prognozēt.
Otrā ziņa - jārēķinās, ka tādi viedokļi pastāv.
Trešā, vislabākā, ziņa - patīkami, ka ir arī pilnīgi citādi ļaudis ar diametrāli pretēju viedokli - pamatā virkne koalīcijas politiķu ar pietuvinātiem pakaļpuses vokālistiem. Viņi, atlaidušies mīkstos dīvānos, ar apskaužamu regularitāti - trīs reizes dienā pēc ēšanas - aicina būt modriem, palielināt, pastiprināt un uzlabot. Viņi jau nedēļu pirms jebkuriem svētkiem dalās ziņojumos par to, ka tādi būs un kur nu viņi tai laikā satusēs. Viņi ar sašutumu nosoda NEPAREIZOS VIEDOKĻUS, kuri parādās nepietiekami patriotiskos masu mēdīkļos. Viņi rūpīgi uzpasē, lai uz dažādām diskusijām televīzijā un radio netiktu aicināti nepietiekami pareizi orientēti viltus konsultanti, kuri nesmuki izjauktu harmonisko demokrātijas kori, kurā vienīgās iebildes - es domāju tāpat, tikai divreiz vairāk. Sevišķi cildināmi tie «krējuma aprindu» patrioti, kuri paši bijuši saistīti ar Latvijas aizsardzības lietām.
Mums arī jāapzinās, ka šie kungi un dāmas ir patiesi pieticīgi un nekad nemēdz lielīties ar SAVU devumu valsts aizsardzības stiprināšanā. Konsultantam nav ne mazāko šaubu, ka modrības saucējiem jau katram savs granātmetējs pagultē riska brīžiem un, trauksmes zvanam biedējoši skanot, viņi būs pirmajās rindās. Pilniem čemodāniem. Un plāni klāsies tiem, kas mēģinās līst priekšā.
To visu pārdomājot, konsultants secināja, ka pamata uztraukumam nav. Lai nu ko vienkāršā tauta, bet aprindas krīzes brīdī zinās, kas jādara. Vienīgi - tas grāvis… konsultants domā to milzīgo grāvi starp abiem šeit aplūkotajiem PAREIZAJIEM VIEDOKĻIEM.
*ļoti neatkarīgs konsultants