Vienus politika neinteresē vispār, citus bija nomākuši politiķu savstarpējie strīdi, netīrā kampaņa un uzmācīgā reklāma. Daži neticēja, ka pēc vēlēšanām kaut kas mainīsies un ka viņu balss kaut ko var ietekmēt. Vēl bija tādi, kas neredzēja nevienu partiju, par kuru ar prieku gribētu nobalsot. Šonedēļ žurnālā Ieva līdzīgas sajūtas atklāja arī žurnāliste Baiba Strautmane, kura pēc vēlēšanām vadīs Latvijas Televīzijas spēli Es varu būt premjerministrs. Viņa sacīja: «Es, protams, iešu un par kaut ko vēlēšu. Taču tā neizbēgamība, ka tev ir jāpiespiežas un jānobalso par kaut ko, par ko tu vispār negribētu balsot, tikai tāpēc, ka ir jāpiedalās, lai Ušakovs nekļūtu par premjerministru, dzen stūrī.»
Nepazaudēt savu valsti
Tāpēc Saeimas vēlēšanu priekšvakarā bija būtiski noskaidrot, kā partijas pārliecina savus vēlētājus piedalīties vēlēšanās. Neviena politiskā spēka vadība tā pārliecinoši nevarēja atbildēt, vien secināja, ka ir jāpanāk, lai cilvēki viņiem uzticētos. Taču izskaidrot, kā to izdarīt, jau bija grūtāk. «Manuprāt, neviens politiķis to nepasacīs labāk par dzejnieci Māru Zālīti, kura īstajā brīdī pateica, kāpēc ir svarīgi piedalīties vēlēšanās,» Dienai sacīja Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, atsaucoties uz interviju ar dzejnieci šonedēļ Latvijas Televīzijas raidījumā 1 : 1.
Tajā M. Zālīte sacīja, ka Krievijas ģeopolitiskajos plānos ietilpst Baltijas valstis «un mums draud briesmas tieši šajās vēlēšanās». Saskaņas elektorāts esot ļoti vienots, turpretim latvisko partiju - sašķelts. «Ja tauta neizmanto šo iespēju un neiet vēlēt, mēs varam pazaudēt savu valsti. Demokrātiskā veidā var ievēlēt parlamentu, kurš izvēlas valdību, kas dara tādas lietas, kas nav Latvijas interesēs,» raidījumā sacīja M. Zālīte. Arī R. Dzintars saredz riskus, ja Saskaņa kopā ar kādu no sabiedrotajiem, kas varētu būt Inguna Sudraba, iegūst lielu ietekmi parlamentā - tas varot veicināt Latvijas atgriešanos Krievijas ietekmes zonā, pat ja Saskaņa ar sabiedrotajiem uzreiz nenonāk valdībā. Vienotības līdere Solvita Āboltiņa uzsvēra līdzīgi: «Sava valsts un vēlēšanu tiesības ir milzīga vērtība. Te ir tikai divas iespējas. Vai nu mēs paliekam Eiropas valsts, vai kļūstam par kādu guberņu.»
Viens no Saskaņas pieredzējušajiem politiķiem, Kurzemes saraksta līderis Valērijs Agešins aicināja nešķirot Latvijas iedzīvotājus pareizajos un nepareizajos, «un nevienam - pat lielai autoritātei - nav tiesības apstrīdēt tautas gribu». Viņaprāt, ja partija ir spējusi pārvarēt 5% barjeru, tad tai ir tautas mandāts. «Iespējams, esam nonākuši pie varavīksnes valdības,» sacīja Saskaņas politiķis, ar to domājot valdību, kurā ir visas Saeimā ievēlētās partijas. Vaicāts, kurš tādā gadījumā to vadītu, V. Agešins atbildēja, ka partija, kas būs ieguvusi visvairāk mandātu. Saskaņai joprojām ir līgums ar Krievijā valdošo partiju Vienotā Krievija, ko labējie min kā pirmo šķērsli sadarbībai ar šo partiju.
Sašķeļ latviešu balsis
Pirms trim gadiem parlamenta ārkārtas vēlēšanās, kad vēlēja 11. Saeimu, tajā iekļuva pieci politiskie spēki. Visvairāk balsu ieguva Saskaņas centrs (SC), no kura ievēlēja 31 deputātu, bet vismazāk - 13 mandātu - saņēma Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kas kopā ar SC palika opozīcijā. Sasaukuma laikā Reformu partijas (RP) ietekme iekšējo nesaskaņu dēļ vājinājās, un pēc Valda Dombrovska (Vienotība) valdības pilnvaru beigām šā gada janvārī Laimdotas Straujumas (Vienotība) vadītajā koalīcijā nokļuva arī ZZS. Labējo partiju vairākums bija novājināts, un izmaiņas koalīcijā bija veids, kā to stabilizēt. RP juridiski darbību vēl nav beigusi, bet vēlēšanās vairs sarakstu nepieteica, un tās biedri startē no vairākām citām partijām. Taču RP liktenis nav mudinājis vēlētājus kļūt kritiskākiem pret jaundibinātiem spēkiem, liecina Dienas iepriekš veiktās aptaujas.
Latvijas faktu un SKDS pētījumi parāda, ka arī 12. Saeimā ir iespēja iekļūt pieciem politiskajiem spēkiem: jau tagad tajā pārstāvētajai Saskaņai, Vienotībai, ZZS un NA, kā arī vēl vienai vai pat divām ārpusparlamenta partijām. Pārliecinošas iespējas gūt pārstāvniecību Saeimā tiek prognozētas I. Sudrabas vadītajai partijai No sirds Latvijai. Piecu procentu barjerai tuvojas arī Latvijas Reģionu apvienība.
Nekad pirms Saeimas vēlēšanām nav bijis tik daudz jaunu politisko spēku, kas sašķels tieši latviskā elektorāta balsis. Par tām līdzās valdības partijām cīnīsies No sirds Latvijai, Vienoti Latvijai, Latvijas Reģionu apvienība, Latvijas attīstībai, Jaunā konservatīvā partija, Izaugsme, Suverenitāte un partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām. Šajās dienās dzirdēti aicinājumi nebalsot par partijām, kurām nav izredžu pārvarēt 5% barjeru, un tādā gadījumā par tām nodotās balsis iegūs tie politiskie spēki, kuriem vēlēšanām būs vislabāk veicies. Viens no Jaunās konservatīvās partijas saraksta līderiem Jānis Tomels gan to komentē īsi: «Nevajag baidīties, ka tā būs vējā izmesta balss, bet atklāt savu patieso attieksmi un balsot par tiem, kuri ir godīgi, nevis izvēlēties mazāko ļaunumu.»
Labējiem jāturas kopā
Neviena labējā partija, kas pretendē uz iekļūšanu Saeimā, neplāno iesaistīties «varavīksnes valdībā» un strādāt kopā ar Saskaņu. Vienīgi I. Sudrabas rakstiskajā atbildē nebija atklāta attieksme pret šo politisko spēku. «Politiķiem patlaban nevajadzētu nodarboties ar spekulācijām par nākamo koalīciju, pirms galavārdu nav teikuši vēlētāji. Mēs zinām citu politisko spēku programmatiskās nostādnes un esam gatavi runāt par sadarbību ar partijām, kuras iekļūs Saeimā un ar kurām mums ir kopīgas vai līdzīgas nostādnes,» raksta I. Sudraba. Vienotības priekšsēdētāja S. Āboltiņa atzina, ka neredz bijušo valsts kontrolieri kā sadarbības partneri.
Vienotība, NA un ZZS uzskata, ka šai koalīcijai ir jābūt arī nākamajā Saeimā, ja vēlētājs būs tām devis vairākumu. Ja parlamentā būs iekļuvusi vēl kāda latviskā partija, piemēram, Latvijas Reģionu apvienība, arī tai ir jābūt valdībā, atzina gan S. Āboltiņa, gan ZZS līderis Uldis Augulis. ZZS pārstāvis vēlreiz uzsvēra, ka Latvijas Zemnieku savienības vēlētājs ir nacionāli noskaņots un tāpēc sadarbība ar Saskaņu neesot iespējama. Iepriekš Latvijas Zaļās partijas vārdā to pašu apliecināja arī tās līdzpriekšsēdētājs Raimonds Vējonis.
Nesenās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās negaidīti vietu EP ieguva Latvijas Krievu savienība, kas startē arī uz Saeimu, atgādina jau pieredzēto - katrās vēlēšanās mēdz būt pārsteigumi, tas savā ziņā saistīts arī ar to, ka daļa izvēli izdara īsi pirms balsošanas. Tāpat kā pirms katrām vēlēšanām kāds ir sacījis, ka šīs ir izšķirošas vēlēšanas, kas tā arī ir.