Vēl pašā analogās apraides atslēgšanas priekšvakarā vietējo un reģionālo televīziju nākotne ir miglaina - joprojām nav skaidrības par vienoto reģionālo televīziju kanālu, turklāt noskaidrojies arī, ka apdraudētas mazo televīziju iespējas raidīt ar saviem mazajiem raidītājiem, to vairāki televīziju pārstāvji skaidro kā _Lattelecom_ interešu lobēšanu.
25 Latvijas vietējās un reģionālās televīzijas ir ļoti atšķirīgas - tās raida no pārdesmit minūtēm nedēļā līdz četrām stundām dienā, to apraide aptver atšķirīga lieluma teritorijas, tādēļ arī auditorija atšķiras. Arī televīziju plāni, kā attīstīties «digitalizācijas laikmetā», ir atšķirīgi, jo ciparu apraide rada gan priekšrocības, gan trūkumus. Tas ļautu to saturu saņemt plašākam cilvēku lokam, jo palielinātos apraides teritorija. Pioniere ir SIA Valmieras televīzija, kas noslēgusi līgumu ar Lattelecom par Vidzemes televīzijas raidīšanu ciparu formātā. Tās valdes priekšsēdis Ingemārs Vekteris norāda - televīzijas biznesa modelis paredz pēc iespējas lielākas auditorijas sasniegšanu, un to pāreja uz ciparu apraidi nodrošinās. Vidzemes televīzija jau iepriekš par apraidi maksāja Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, tāpēc tai digitalizācija neradīs pat desmitkārtīgu izmaksu lēcienu kā citām televīzijām, kuras līdz šim izmantojušas savus raidītājus.
Cerības Ēķim
Kad mazās televīzijas satraukumu par nākotni pauda Valsts prezidentam, Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) solīja divu nedēļu laikā izstrādāt reģionālo ziņu kanāla veidošanas konkursa nolikumu, tas būtu sestais Lattelecom bezmaksas digitālās televīzijas paketē. Pagājis vairāk nekā pusotra mēneša, bet nolikums nav pieņemts. Turklāt vēl samazinājies pretendentu loks, kas varētu piedalīties konkursā, - sākotnēji vēlējās piedalīties arī Latvijas Reģionālo televīziju asociācija, bet šī iecere atmesta. Reģionālās televīzijas bez liela spēlētāja piesaistīšanas nevarēs nosegt apraides izmaksas, bet, to piesaistot, zudīs patstāvība satura veidošanā, skaidro asociācijas valdes priekšsēdis Jānis Galviņš.
Tas pavērs ceļu konkursā uzvarēt LNT šefam Andrejam Ēķim, kurš paudis gatavību veidot reģionālo ziņu kanālu, izmantojot Latvijas Ziņu kanāla (LZK) bāzi. Uzzināt ko plašāk no A. Ēķa Dienai vairāku nedēļu laikā neizdevās, taču LZK galvenais redaktors Andrejs Filipovs stāsta - kanāls būtu līdzīgs pašreizējam LZK un reģionālo televīziju sadarbības modelim. Vakaros pēc deviņiem katrā reģionā raidītu tā televīzija, bet pārējā laikā - LZK, kurā tiktu integrētas ziņas arī no citiem reģioniem.
Gatavību iekļauties vienotajā tīklā pauž vairākas Dienas uzrunātās mazās televīzijas. Kurzemes televīzijas pat grasās kooperēties, lai vienotajā kanālā raidītu kopīgas Kurzemes ziņas. Gribētu sākt ar «mazumiņu» jeb 45 minūtēm oriģinālsatura dienā, savukārt ar laiku varētu izaugt līdz četrām stundām pašu satura dienā, pieļauj TV Dzintare valdes loceklis Andis Rozītis.
I. Vekteris gan šādam kanālam neredz biznesa modeli, jo mazās televīzijas ir pārāk atšķirīgas. Vēl tiek pausta skepse, vai skatītājiem maz interesēs ziņas par citiem Latvijas reģioniem. Vairākas televīzijas ir skeptiskas arī pret sadarbību tieši ar LZK un pauž bažas, ka tas var būt mēģinājums tās izmantot kā politisku platformu. Arī NRTP locekli Dzintru Geku bažīgu darījuši A. Ēķa publiskie izteikumi, kuros viņš pauž atbalstu noteiktiem politiskiem spēkiem. Savukārt Smiltenes televīzijas valdes priekšsēdis Gunārs Liedags ir pārliecināts, ka visām televīzijām vienotajā kanālā vietas nebūs. NRTP priekšsēža vietniece Dace Buceniece gan sola - uzvarētājam iespēja piedalīties kanāla veidošanā būs jāpiedāvā visām mazajām televīzijām, bet ar varu nevienu iesaistīties nespiedīs.
Lobējot Lattelecom
Vairākums televīziju gan joprojām vēlas raidīt arī ar saviem raidītājiem, nevis Lattelecom tīklā, taču tam tiekot likti šķēršļi. Piemēram, G. Liedags uzskata, ka Smiltenes televīzijai vislabāk raidīt analogajā tīklā līdz nākamā gada beigām, jo tehniski pastāvot iespēja skatītājiem pārslēgties no digitālās uz analogo televīziju. Otrs variants, ko atbalsta vairāk vietējo televīziju, ir turpināt raidīt ar savu mazo raidītāju arī ciparu apraidē. Tas iespējams, nopērkot aparatūru, kas televīzijas signālu pārveido ciparu formātā. Talsu televīzijas direktore Ieva Krūmiņa stāsta, ka vairākumam televīziju savs raidītājs ir prioritāte, bet dalība vienotā kanāla veidošanā būtu papildu iespēja sasniegt lielāku auditoriju. Ventspils televīzijas īpašnieks SIA SkaTVis valdes priekšsēdis Aleksandrs Iesalnieks norāda - savs raidītājs būtu «droša atkāpšanās pozīcija». Līdzīgu viedokli pauž Ģimenes televīzijas dibinātāja Dace Ķezbere, kura norāda - nonākot «kopējā katlā» un pazaudējot individuālās apraides iespējas, mazās televīzijas kļūtu atkarīgas cita no citas. Turklāt apvienotajā kanālā neiespējami būtu nodrošināt tiešraides, tātad televīzijām bez sava raidītāja nebūtu iespējas, piemēram, veidot tiešraides intervijas, kurās arī skatītājiem būtu iespēja zvanīt un vaicāt.
Tehnisku šķēršļu, kas traucētu mazajām televīzijām raidīt ar saviem raidītājiem, nav, galvenais ir «juridiskais aspekts», norāda Elektronisko sakaru direkcijas pārstāve Laura Dabare. Bumba esot NRTP laukuma pusē, tai jālemj par atļauju izsniegšanu mazajām televīzijām. Vidusdaugavas televīzija jau februārī lūdza izsniegt tai ciparu apraides atļauju, bet lēmuma nav. NRTP nav atbalstījusi arī citus līdzīgus lūgumus. «Izskatās, ka mūs sirsnīgi virza uz Lattelecom tīkla pusi,» saka I. Krūmiņa. Lattelecom apgalvo, ka neesot ne par, ne pret mazo televīziju raidīšanu ar saviem raidītājiem, tas gan ir pretrunā NRTP locekļa Sergeja Kārīša Dienai teiktajam, ka jautājums iestrēdzis, jo Lattelecom pastāv uz to, ka konkursā ieguvis visu pieejamo frekvenču spektru. Atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēde Ingrīda Circene (JL) nenoliedz - vietējo televīziju iespējai izvēlēties tām izdevīgāko apraides veidu ir juridiski šķēršļi, tāpēc viņai ir priekšlikumi labojumiem Elektronisko mediju likumprojektā.
J. Brencis norāda - kamēr notiek vilcināšanās, reklāmdevēji pārtrauc sadarbību ar televīziju, jo tā zaudē auditoriju, tāpēc ka daudzi iedzīvotāji iegādājušies dekoderus un neuztver analogo signālu. Arī I. Krūmiņa uzsver - skaidrībai par reģionālajām televīzijām vajadzēja būt «vakar», bet tās dzīvojot neziņā un katru dienu zaudējot skatītājus. Kur visu šo laiku bija NRTP? D. Buceniece uzskata, ka NRTP neko nav nokavējusi un jau pērn esot bijis gana diskusiju par mazo televīziju nākotni.