Ķīnas pastiprinātā interese investīciju projektos Eiropā tiek saistīta ar Pekinas vēlmi stiprināt ekonomisko un politisko ietekmi pasaulē un samazināt Savienoto Valstu dominanci.
Amerikāņi nobažījušies
Eiropas Parlaments šonedēļ atbalstīja ESIF izveidi. Fonda pamatkapitāls būs 21 miljards eiro, no kuriem pieci miljardi nāks no Eiropas Investīciju bankas, savukārt no ES budžeta kā garantija tiks piesaistīti 16 miljardu eiro. EK cer, ka sākotnējais ieguldījums palīdzēs piesaistīt papildu 315 miljardu eiro. Fonda izveidi jāapstiprina arī ES Padomē, un tā darbību paredzēts sākt septembrī.
Avoti ES diplomātiskajās aprindās apgalvo, ka ķīnieši ESIF gatavi iemaksāt «miljardus», bet par konkrētu naudas daudzumu tikšot runāts pirmdienas sanāksmē, kurā piedalīsies arī Ķīnas premjerministrs Li Kecjans un EK prezidents Ž. K. Junkers, raksta Reuters. Galīgo vienošanos paredzēts noslēgt septembrī.
Li Kecjans paziņojis, ka ESIF «radīs iespējas Ķīnai investēt ES infrastruktūras un inovāciju sektoros». Ķīnas bankas galvenokārt esot ieinteresētas ieguldīt naudu telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju projektos.
Ķīnas iesaistīšanās ESIF būtu kārtējais Pekinas ekonomiskās diplomātijas panākums, jo pēdējos mēnešos ES lielākās ekonomikas - Vācija, Lielbritānija, Francija, Itālija, Spānija, Polija - kļuvušas par Ķīnas veidotās Āzijas Infrastruktūras investīciju bankas dalībniecēm, par spīti ASV aicinājumam to nedarīt.
Banka, kuras mērķis būs finansēt infrastruktūras projektus Āzijā, Vašingtonā tiek uzlūkota kā sāncense tādām amerikāņu kontrolētām starptautiskām finanšu institūcijām kā Pasaules Banka, Starptautiskais Valūtas fonds un Āzijas Attīstības banka.
Jaunais zīda ceļš
Apmaiņā pret finansējuma ieguldīšanu ESIF Ķīna varētu vēlēties ES dalībvalstu un uzņēmumu aktīvu iesaistīšanos Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina izlolotajā «jaunā zīda ceļa» projektā. Tas paredz izveidot dzelzceļu, autoceļu, gāzes un naftas cauruļvadu, elektrotīklu, interneta tīklu, jūras un citus infrastruktūras savienojumus starp Ķīnu, Centrālāziju, Dienvidaustrumāziju un Eiropu.
Iniciatīvas, kurai Ķīnas valdība jau ir atvēlējusi 40 miljardu dolāru (35,7 miljardi eiro), mērķi ir padarīt efektīvāku Ķīnā ražoto preču eksportu un veicināt valsts ekonomikas izaugsmi, infrastruktūras projektu īstenošanā dodot priekšroku ķīniešu uzņēmumiem.
Tomēr Ķīnieši neslēpj, ka projekta virsuzdevums ir daudz ambiciozāks. Nesen Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra Siņhua paziņoja, ka jaunā zīda ceļa nolūks ir «mainīt pasaules politisko un ekonomisko ainavu», raksta AP.
Ungārija šomēnes kļuva par pirmo Eiropas valsti, kas iesaistījusies Ķīnas kūrētajā tirdzniecības un infrastruktūras projektā. Tas nepārsteidz, jo Ķīna ir iesaistījusies apjomīgā projektā, kas paredz izbūvēt ātrvilcienu līniju, kura savienos Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu un Serbijas galvaspilsētu Belgradu. Projekts varētu izmaksāt vairākus miljardus eiro, no kuriem lielāko daļu ieguldīs ķīnieši.
Ir risks, ka, dzenoties pēc Ķīnas dāsnajām investīcijām, eiropiešiem var nākties iziet uz neērtiem kompromisiem.
Sji Dzjiņpina jaunā zīda ceļa iniciatīva uzsver piecus Ķīnas ārpolitikas pamatprincipus, no kuriem viens paredz neiejaukšanos partnervalstu iekšējās lietās. Tādēļ ir bažas, ka atsevišķas Eiropas valstis ķīniešu investīciju dēļ būs gatavas pievērt acis uz cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā.