Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Svētdiena, 29. decembris
Solveiga, Ilgona

Kipras eksperiments

Kaspars Adijāns

Pagājušajā nedēļā Briseles virzienā izskanēja Kipras prezidenta Nika Anastasiada pārmetums par to, ka ES viņa vadīto valsti izmantojusi kā jūrascūciņu eksperimentam ar depozītu nodokli, un viņa sašutums ir pamatots. Eiropas Komisija jau cītīgi strādā pie likumprojekta, kuram turpmāk būs jāregulē banku glābšana eirozonā, un tas vistiešākajā veidā ir balstīts uz pieredzi Kiprā.

«Bankas akcionāri maksā kā pirmie, citi kapitāldevēji, piemēram, obligāciju turētāji, rindā ir nākamie. Ja ar to vēl nepietiks, tiks piesaistīti noguldītāji, kam uz konta ir vairāk nekā € 100 000, tālāk seko nacionālie drošības fondi, kuros visām kredītiestādēm turpmāk būs jāveic iemaksas, bet Eiropas stabilizācijas mehānisms (ESM) būs pati pēdējā opcija,» tā likumprojektā paredzēto banku glābšanas kārtību skaidro ES iekšējā tirgus komisārs Mišels Barnjē.

Saprotama ir Briseles vēlme no savas 700 miljardu lielās ESM kūkas atgaiņāt apkārt slapstošās kredītiestādes, kuras līdz šim, ja nu visi striķi trūkst, tomēr paļāvās vismaz uz nelielu maltīti. Un, ja nu kādam vēders līp pie muguras, tad tās ir Eiropas bankas - Minhenē bāzētais ekonomisko pētījumu centrs Ifo nesen sarēķinājis, ka tās sēž uz 9300 miljardu eiro liela parāda, un tas ir nopietni.

Ņemot vērā Kipras praksi, nākamā krīzes uzplaiksnījuma gadījumā noguldītāji pie kases tiks lūgti visai ātri. It kā jau tikai tie turīgākie, tomēr pēc Kipras pieredzes uz šādu ES solījumu vairs nevar pilnībā paļauties. Sueddeutsche Zeitung tas pat ticis nokristīts par jauno ES «nauda uzvar noteikumus» principu - jo vairāk naudas ir uz spēles, jo mazāk tiek ievēroti noteikumi. Arī € 100 000 robeža liekas visai savāds uzstādījums, jo nevienam jau nav aizliegts visu savu naudu sadalīt drošās porcijās un noguldīt vairākās bankās, lielākie noguldītāji noteikti atradīs iespēju savu naudu glabāt drošākā vietā - ārpus eirozonas.

Vēl jo skarbāk ir tas, ka bankas maksātnespējas gadījumā vienmēr atrodas noguldītāji, kuri brīnumainā kārtā, pirms vēl jebkas top zināms plašākai publikai, visu savu naudiņu paspēj pārsūknēt drošībā, dažkārt tas izdodas pat pēc vispārējas bankas kontu bloķēšanas. Arī Kiprā mēnesī pirms depozīta nodokļa ieviešanas bija novērojama liela naudas aizpumpēšanas aktivitāte, jo ļaunāk, arī pēc vispārējas kontu bloķēšanas, no Kipras bankām aizplūduši vairāki miljardi eiro. Arī Latvijas krājbankas gadījumā arvien vairāk apstiprinās aizdomas, ka vairākiem kontu īpašniekiem savu naudu izdevies izglābt priviliģētā kārtā.

Tomēr izskatās, ka ES Kipras eksperimentu ir uztvērusi kā izdevušos. Jaunais EK likumprojekts, iespējams, liks bankām un valstīm rīkoties ar savām finansēm mazliet atbildīgāk, taču, ja krīze saasināsies, eirozonas bankās neviens eiro nebūs pilnībā drošs.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?