Viena no priekšvēlēšanu retorikas kaitinošākajām sadaļām ir: pat ja partija x skaidri zina, ka tā neuzvarēs, tā turpina bombardēt publiku ar bravūrīgiem paziņojumiem. Kāpēc nevar vēstījumu vēlētājiem formulēt tā: mēs reāli orientējamies uz tik un tik vietu iegūšanu, un tad - pat neiesēžoties vadošajos beņķos - mums ir 1-3 tik labi izstrādātas tēmas, ka esam pārliecināti par to īstenošanu? Acīmredzot cēlonis ir nelāgā prakse, ka opozīcijas priekšlikumi, pat ja tie ir pareizi, vairākumā gadījumu tiek ignorēti. Līdz ar to uzstādījums ir: vai nu mēs tiekam pie ruļļiem, vai arī - atvainojiet... (Kaut kas līdzīgs savulaik bija novērojams arī parlamenta vēlēšanās - mums nepieciešama 51 balss Saeimā, ja to nav, neprasiet no mums mūsu ģeniālās programmas izpildi.) It kā varētu cerēt, ka pēc tam, kad putas noskrējušas, partijas spēj konstruktīvi sadarboties. Diemžēl līdzšinējā pieredze ir pretēja.
Iespējams, iniciatīva jāuzņemas nozaru ekspertiem un NVO. Protams, arī eksperts savu balsi atdos vienai konkrētai partijai. Tomēr, manuprāt, speciālisti spēj būt tik objektīvi, lai, ja runa ir par viņu nozari, atlasītu labās idejas arī citu partiju piedāvājumā. Kad šāds apkopojums veikts, tas tiek publiski likts priekšā partijām. Mērķis: skaidrs, ka partijas kampaņu stilu nemainīs, tomēr, ja vien tās nevar argumentēti pierādīt, kāpēc atlasītie konkurentu priekšlikumi neder, tās apliecina, ka tie tiks īstenoti, pat ja uz konkurentiem pēc balsu saskaitīšanas varēs spļaut no sestā stāva.
Daži piemēri. Ciniski sakot, skaidrs, ka līdz 1. jūnijam visas partijas Rīgā solīs ne tikai saglabāt bezmaksas sabiedrisko transportu pašreizējām mērķa grupām, bet šīs iespējas saņēmēju loku paplašināt līdz visiem rīdziniekiem. Nu, dievs ar jums, soliet. Tomēr optimāli būtu panākt vienošanos par minimumu - ka nākamgad bezmaksas transporta iespēja tiks attiecināta uz daudzbērnu ģimenēm. Skaidrs, ka līdz 1. jūnijam visas partijas solīs vairāk ieklausīties vēlētāju viedoklī, veidot ērtu komunikāciju starp pašvaldību un iedzīvotāju utt. Labi, turpiniet sacensties vairāksolīšanā. Bet varbūt varat, dārgie konkurenti, vienoties vismaz par to, ka neatkarīgi no vēlēšanu iznākuma domes deputāts paralēli darbam komitejās fokusējas arī uz vienas konkrētas Rīgas apkaimes jautājumiem? Varat turpināt vingrināties daiļrunībā par to, kas tikai nebūtu jādara Rīgas brīvostā, tomēr būtu aplam jauki, ja būtu vienprātība par tādu «mazumiņu» kā - noteikta daļa no ostas iemaksām pilsētas budžetā tiek novirzīta tieši Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja un Bolderājas attīstībai.
Jāuzsver, ka minētie priekšlikumi izlasīti konkurējošo partiju programmās. Tie ir arī subjektīvi atlasīti kā interesanti - eksperti to noteikti izdarītu profesionālāk, tomēr tas nemaina priekšlikumu apkopojuma ideju.
Protams, var iebilst, ka ideja nav īstenojama, - tā teikt, nebūsim tik naivi! Bet kāda ir alternatīva? Turpināt skurināties par solījumu plūdiem un vienlaikus pazaudēt labas idejas? Eksperti mums ir, ir mediji, kuriem valsts piešķīrusi līdzekļus priekšvēlēšanu procesa atspoguļošanai. Tad lai kandidāti publiski noraida sapratīgus priekšlikumus tikai tāpēc, ka tie nav «viņu». Tas arī par kaut ko liecinātu.