Paskatīsimies no cita skatu punkta... Pielaide ir iespēja strādāt ar dokumentiem, kas citiem nav pieejami. Attiecīgi jebkurai augstai amatpersonai, lai tā savu darbu varētu veikt kvalitatīvi, tāda ir nepieciešama. Cits jautājums - kāda līmeņa. Uzskatīt, ka pielaides kļuvušas par instrumentu, politiski motivētu, nav pareizi. Ir ļoti precīzi izstrādātas instrukcijas, kuras skrupulozi ievēro neatkarīga iestāde, Satversmes aizsardzības birojs (SAB). Ir jāsaprot, ka pielaide ir reputācijas jautājums. Respektīvi, pielaides nedošana nenozīmē, ka tas cilvēks ir spiegs, nē, runa ir par viņa pagātnes vērtējumu no reputācijas aspekta. Līdz ar to pielaides došana amatpersonai ir signāls sabiedrībai, ka šim cilvēkam var uzticēties, ka viņš māk glabāt noslēpumus, vajadzības gadījumā rīkoties. Piemēram, mēs komisijā rosinājām veikt izmaiņas likumdošanā, lai pielaides attiektos arī uz Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem...
... kuriem iepriekš tādas nebija nepieciešamas.
Nu, padomes jaunie locekļi sākotnēji šo ideju vērtēja piesardzīgi, tomēr piekrita. Galu galā viņi uzrauga, kā mediji ievēro likumu...
... bet kur te ir valsts noslēpums?
Mediju monitoringu veic arī drošības iestādes. Ja padomes loceklim ir pielaide, viņš iegūst papildu informācijas avotu, darba instrumentu.
Citiem vārdiem sakot, jūs uzskatāt, ka pielaižu jautājumos viss notiek adekvāti un samērīgi.
Jā. Svarīgākais, lai visiem, kam tāda nepieciešama, tiek vērtēšanas procesā piemēroti vieni un tie paši noteikumi. Arī mani pētīja, turklāt vēl pirms ievēlēšanas par Valsts prezidentu, lai Mandātu komisija kandidatūru apstiprinātu. Un pētīja vēlreiz pēc pirmā termiņa beigām, kad kandidēju atkārtoti - vai kaut kas nav mainījies.
Ir viena iestāde - KNAB, kurai ar to glabāšanu nevedas. Vai komisija šo situāciju vērtēs?
Noteikti. Pirmkārt, lai pārbaudītu, vai sistēmiski viss ir kārtībā. Pirms kāda laika jau to darījām kopā ar kolēģiem no Aizsardzības un iekšlietu komisijas. Likās, ka formāli viss ir labi. Nu, nekas - skatīsimies vēlreiz... Otrkārt, ir jāņem vērā cilvēciskais faktors. No šī viedokļa varbūt pat labi, ka atklāj cilvēkus, kuri ir spējīgi uz tādām nesmukām lietām... Skaidrības panākšana ir KNAB reputācijas jautājums.
Jūsu vadītā partija ir valdībā, kas strādā pie jauna Nacionālās attīstības plāna. Plāna moto ir ekonomiskais izrāviens. Kāda, jūsuprāt, ir šīs valdības kapacitāte, lai šādu izrāvienu veiktu?
Noteikti augstāk nekā iepriekšējai. Manuprāt, pareizi ir tas, ka ir izveidojušās tematiskas grupas, kurās nav partijisku šķirtņu. Piemēram, ir jautājumu loks, kas attiecas uz valsts finansiālo stabilitāti, to skaitā sociālā budžeta. Redzam, ka loks objektīvi ir premjera, finanšu un labklājības ministru uzmanības centrā. Un tie ir Vienotības cilvēki. Savukārt ekonomikas jautājumi, to skaitā ārējie un izglītība kā ekonomiskās izaugsmes nosacījums, ir mūsu, Reformu partijas, ministru kompetencē. Nav vairs tā, ka vienai partijai ir, ja tā var teikt, tērētāju ministrijas, citai - pelnītāju.
Jūsu partija pieteica sevi ar tēzi pazemināt darbaspēka nodokļus. Nu tiek veidots nākamā gada budžets, un, cik var noprast, tas notiek ļoti piesardzīgi, attiecīgi šāds pazeminājums diez vai būs.
Mēs turpinām uzturēt ideju par pazemināšanu, tomēr mēs arī saprotam, ka ir jādara viss, lai trauslais ekonomikas atkopšanās process netiktu apdraudēts un mēs neatkristu atpakaļ krīzē. Jebkurā gadījumā sarunas par 2013. gada budžetu ir vēl tikai sākušās.
Vai atbalstāt veselības aprūpes pieejamības sasaisti ar cilvēka nomaksāto nodokļu apjomu?
Šī ideja patiesībā nav jauna. Igaunijā tas ir izdarīts, redzam, ka medicīna Igaunijā ir labākā stāvoklī nekā Latvijā. Cita lieta, vai politiķi māk uztaustīt to nodokļu līmeni, kuru cilvēki ir gatavi maksāt un, kuru pārsniedzot, viņi sāk apzināti izvairīties, lai nesagrautu savu biznesu vai ģimenes budžetu.
Jūsu partijas ministrs Sprūdžs nācis klajā ar ideju par pašvaldību deputātu skaita samazināšanu. Pašvaldību cilvēki jūsu partijā to atbalsta?
Jebkurā gadījumā tas nav Sprūdža sologājiens, lai pievērstu sev uzmanību. Tas ir normāls reformas pieteikums, lai veidotos plaša diskusija par šo tēmu.
Intervēja Andrejs Panteļējevs, sagatavoja Māris Zanders