Tikmēr arī tiesu varas amatpersonas tā vietā, lai izsvērti skaidrotu lietas patiesos apstākļus, tajā skaitā to, ka algu formulu, pēc kuras rēķinātās algas tagad izskatās aplam lielas, savulaik ir akceptējuši paši likumdevēji, izvēlas savā ziņā kompromitējošo argumentu, ka tieši algas ir būtisks tiesu varas neatkarības garants. Vai stāsta par to, ka tiesnesim būs grūti objektīvi lemt tiesu, ja galva būs jālauza par apkures rēķina samaksāšanu. Kā tad! - drūmi nosmīn dažs labs televīzijas skatītājs. Vēl jau daudzi atceras kukuļņēmējas tiesneses Poļikarpovu un Tāleri.
Saeimas Juridiskās komisijas pagājušās nedēļas sēde vēl nenozīmē reāla dialoga sākumu starp tiesu varu, likumdevējiem un izpildvaru. Patiesībā Satversmes tiesas tiesneši, kam nu tiek pārmesta savtīga lemšana, apgalvojot, ka viņu alga nu varēs sasniegt 5000 latu (!!!) un vairākkārt pārsniegs Ministru prezidenta algu, spriedumā taču gan paredzējuši to, ka spriedums stājas spēkā tikai 2011.gadā, gan norādījuši, ka principā jau tiesnešu algu iesaldēšanai bijis leģitīms mērķis.
Satversmes tiesas spriedums it kā neizslēdz arī pilnīgi jaunas tiesnešu algu aprēķināšanas formulas radīšanu. Bet nē, par jaunu formulu runāts netiek! Konstruktīva dialoga nav, ir savstarpēja konfrontācija. Un faktu noklusēšana. Piemēram, tas, ka tiesnešu algām, kas piesaistītas nodarbināto vidējai darba samaksai, ir piesaistītas arī prokuroru algas. Šāda konfrontācija kompromitē tiesu varu kopumā, radot iespaidu, ka tiesneši ir savtīgi un alkatīgi. Tādēļ pašu tiesnešu interesēs būtu izrādīt lielāku elastību algu jautājumā, demonstrējot izpratni par to, ka absolūtais vairākums sabiedriskajā un privātajā sektorā strādājošo bijis spiests samierināties ne tikai ar algu iesaldēšanu, bet pat ar ievērojamiem samazinājumiem.