Turklāt vislielākās ugunsnelaimes rodas, ja skurstenī aizdegas neiztīrītie sodrēji. Tad skurstenī rodas ļoti augsta temperatūra, kas sasniedz pat 1000 grādu un vairāk,» stāsta uzņēmuma Skursteņmeistars vadītājs Guntis Brakmanis. Ja skursteņa kanālā ir plaisas, uguns caur tām var nonākt ugunsnedrošās mājas konstrukcijās un izraisīt ugunsgrēku. Aizdegoties sodrējiem metāla skurstenī, skurstenis pārkarst, kas izraisa metāla deformācijas un izolējošā materiāla struktūras izmaiņas, norāda speciālists.
Gadā ap 900 ugunsgrēku
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika liecina, ka ik gadu apkures ierīču neatbilstošas ekspluatācijas dēļ notiek ap 900 ugunsgrēkiem. Lai izvairītos no nelaimes, kurinot malkas, gāzes vai cita veida apkures ierīci, jāatceras, ka reizi trijos gados jāapseko dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehniskais stāvoklis. VUGD norāda, ka sodrēju tīrīšanu drīkst veikt sertificēti skursteņslauķi. Par to var pārliecināties, lūdzot darba veicējam uzrādīt apliecinošos dokumentus. Sodrēji no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā: apkures krāsnīm un virtuves pavardiem - ne retāk kā divas reizes sezonā, ilgdedzes speciālajām krāsnīm - reizi mēnesī. Bēniņos visiem dūmeņiem un sienām, kurās atrodas dūmkanāli, jābūt nobalsinātiem vai nokrāsotiem ar gaišu ugunsdrošu krāsu.
Jaunie nemaz nenojauš
Skursteņmeistars šajā jomā darbojas jau teju 20 gadu, un tā skursteņslaucītāji pārsvarā strādā Rīgā. «No pieredzes varu teikt - tie, kuri skursteņu tīrīšanu apzinīgi un regulāri pasūtīja pirms 20 un 10 gadiem, to dara arī šobrīd, jo apzinās, cik tas svarīgi. Mazliet savādāk ir ar jaunajiem māju īpašniekiem, kuri pārceļas uz privāto mājokli no daudzdzīvokļu mājas, kur pieraduši pie centralizētās apkures, bet tagad izmanto paši savu apkures sistēmu - ar granulām, malku vai gāzi. Viņi nemaz neaizdomājas, ka ir nepieciešams veikt regulāru apkopi,» stāsta G. Brakmanis un ar smaidu piebilst - gadās, ka jaunie māju īpašnieki steidzami sauc palīgā skursteņslaucītāju brīžos, kad aizsērējuša dūmvada dēļ siltuma mājās tā arī nav, dūmi jau sāk «nākt iekšā viesistabā».
«Par dūmvadu tīrīšanu arī vajadzētu domāt ātrāk, nevis septembrī vai novembrī, kad jau sākas apkures sezona. Tad ļoti daudzi attopas un steidz pasūtīt dūmvadu iztīrīšanu, kā dēļ veidojas milzīgas rindas un meistara vizīti iespējams sarunāt ne ātrāk kā pēc divām nedēļām. Tad tas arī izmaksās dārgāk,» akcentē G. Brakmanis. Latvijas Amatnieku kameras Skursteņslaucītāju brālības zellis Dainis Strautiņš, kurš strādā Jelgavā, mudina klientus par skursteņu tīrīšanu domāt jau jūlijā, augustā. Tad meistari vēl nav tik noslogoti, apkures sezona nav sākusies. Šobrīd skursteņslaucītāja vizīti var sarunāt jau pēc divām dienām, teic arī G. Brakmanis.
Skaties, ko kurini
Ja apkures ierīcēs ir slikta vilkme, ne vienmēr pie vainas ir neiztīrīts dūmvads, ļoti bieži ar sodrējiem un pelniem ir aizsērējusi arī pati apkures ierīce (plīts, krāsns, apkures katls), pievads no apkures ierīces līdz dūmvadam, skaidro D. Strautiņš. Jelgavā aizvien vairāk privātmāju īpašnieku krāšņu vietā ierīko dabasgāzes apkures sistēmu vai arī ar malku vai granulām kurināmus apkures katlus, kā rezultātā dūmvadi tik ātri ar sodrējiem nepārklājas. Taču arī šādi skursteņi regulāri jāpārbauda un jāiztīra.
D. Strautiņš atklāj, ka viena skursteņa tīrīšana Jelgavā maksā vidēji 35 eiro. «Taču apkures sistēmu neveido tikai skurstenis. Tādēļ skursteņslaucītājs pārbauda arī attiecīgās apkures ierīces stāvokli. Ja nepieciešams, tiek sakopta arī tā,» norāda meistars, piebilstot, ka bieži cilvēki grēko ar apkures materiālu, ko dedzina krāsnīs. «Ja kurināmais ir kvalitatīvs, apkures sistēma pie pareizas kopšanas īpaši nebojājas un neaizkvēp. Taču ir redzēti gadījumi, kad krāsnī tiek dedzināta pat plastmasa, kas degšanas procesā izdala lielu daudzumu kvēpu, kurus pēc tam skursteņslaucītājam nemaz nav tik viegli iztīrīt,» stāsta D. Strautiņš.
Bīstamie dūmeņi
G.Brakmanis atklāj mazliet biedējošus faktus - liela daļa Rīgas namu īpašnieku un apsaimniekotāju nerūpējas par skursteņu tehnisko stāvokli. «Rīgas centrā daudzu māju vecie ķieģeļu skursteņi ir katastrofālā stāvoklī. Ja cilvēki nojaustu, kas darās virs viņu galvām, viņi pa Rīgas ielām staigātu ķiverēs, jo jebkurā brīdī no kāda skursteņa var atdalīties un zemē nokrist ķieģelis. Daudzās no šīm mājām (kurās jau sen ir ierīkota centrālapkure) vēl ir saglabājušās krāsnis vai kamīni, kurus to iemītnieki mēdz arī iekurt, ja dzīvoklis ir vēss... Un, ja skurstenis nav iztīrīts, var notikt ugunsnelaime,» teic Skursteņmeistara vadītājs.
D. Strautiņš norāda, ka vismaz Jelgavā nav daudz neapzinīgu mājokļu īpašnieku, kuri nerūpētos par savu drošību. Taču ir kāda būtiska nianse. «Piemēram, Jelgavā virs daudziem skursteņiem tagad tiek uzmontēti «jumtiņi». Lai gan tas novērš lietus un sniega nonākšanu skurstenī un ir arī vizuāli skaiti, cilvēkiem jāapzinās, ka šādā veidā tiek paaugstināta ugunsgrēka iespējamība gadījumā, ja kādu iemeslu dēļ skurstenī aizsviltos kvēpi un liesma šautos augšā pa skursteni. Māju jumta segumiem nereti tiek izmantoti pape vai šķindelis, kas nav ugunsdroši. Ja pa skursteni izšaujas dzirksteles, tās atduras pret skursteņa jumtiņu un var uzkrist uz šāda jumta,» skaidro D. Strautiņš.