Daļa analītiķu uzskata, ka starp D. Medvedevu un V. Putinu izveidojusies plaisa un viņi uzsākuši pirmsvēlēšanu sacensību, kamēr citi domā, ka konkurence starp prezidentu un premjeru ir tikai šķietama.
Medvedevs gaida īsto brīdi
Pagājušajā nedēļā pirmo reizi kopš D. Medvedeva ievākšanās Kremlī 2008. gadā tika sarīkota īpaša preses konference, kurā valsts galva atbildēja uz dažādiem žurnālistu jautājumiem, tomēr klātesošos par visu vairāk interesēja, vai viņš gatavojas startēt prezidenta vēlēšanās.
Žurnālisti piedzīvoja vilšanos, jo arī šoreiz D. Medvedevs savas kārtis neatklāja, bet paziņoja, ka lēmumu atklās tad, kad būs pienācis «īstais brīdis», tajā pašā laikā radot priekšstatu, ka to lielā mērā noteikts V. Putina plāni.
Daudziem D. Medvedeva atbalstītājiem pēdējā laikā bija radies iespaids, ka pašreizējais prezidents ir metis izaicinājumu savam priekštecim V. Putinam, kurš Kremlī valdīja no 2000. līdz 2008. gadam. Šādu nostāju viņos radīja D. Medvedeva un V. Putina pilnīgi pretējais viedoklis par rietumvalstu uzlidojumiem Lībijā.
Tomēr analītiķiem šķiet, ka konkurence starp V. Putinu un D. Medvedevu ir tikai māns, bet patiesībā 2012. gada prezidenta vēlēšanu iznākumu lielā mērā noteiks premjers. D. Medvedeva izveidotās domnīcas Mūsdienas attīstības institūts padomes loceklis Jevgeņijs Gontmahers uzskata, ka pašreizējā prezidenta iespējas sevi reprezentēt kā spēcīgu un pastāvīgu kandidātu ir ierobežotas, jo aiz viņa nestāv kāds politiskais spēks, kā tas ir gadījumā ar V. Putinu, kuru atbalsta valstī dominējošā partija Vienotā Krievija (VK). «Kā V. Putins lems, tā VK darīs,» J. Gontmahers klāsta laikrakstam The Christian Science Monitor. «Ja V. Putins liks viņiem atbalstīt D. Medvedevu, tad tieši to viņi arī darīs. Ja V. Putins teiks, ka nevajag atbalstīt, tad D. Medvedevs vienkārši tiks atstums. Tāda ir realitāte.»
Putins vāc atbalstu
Maija sākumā ar V. Putina svētību tika dibināts jauns politiskais spēks Tautas fronte (TF), kurā apvienotas arodbiedrības un dažādas sabiedriskās organizācijas. Šis solis tika uztverts kā vēl viens premjerministra mēģinājums palielināt savu atbalstītāju loku un netiešs norādījums par viņa nodomu kandidēt prezidenta vēlēšanās. V. Putins paziņoja, ka prezidents viņa iniciatīvu ir atbalstījis, tomēr D. Medvedevs publiski nav izteicis atbalstu TF un licis saprast, ka negrasās kļūt par tās biedru.
Krievijas politisko norišu vērotāji uzskata, ka TF izveidošana nāk par sliktu D. Medvedevam, jo viņam nav savas politiskās platformas, ar kuras palīdzību parādīt sevi kā spēcīgu konkurentu V. Putinam. Par tādu varētu kļūt nelielā liberālā partija Taisnā lieta, kura atbalsta D. Medvedeva pārvēlēšanu. Pagājušajā nedēļā par vēlmi vadīt šo politisko spēku izteicās Krievijas otrais bagātākais cilvēks Mihails Prohorovs. Tomēr, visticamāk, oligarha aktivizēšanās esot notikusi ar V. Putina padomnieku ziņu, lai radītu iespaidu par politisko konkurenci, uzskata Aleksejs Muhins, kurš vada Politiskās informācijas centru Maskavā.
Savukārt politiķi domā, ka vilcināšanās nosaukt, kurš no abiem Krievijas līderiem kandidēs vēlēšanās, ir saistīta ar bažām, ka valsts politiskā sistēma varētu piedzīvot satricinājumu. «Problēma ir tajā, ka gadījumā, ja V. Putins vai D. Medvedevs atklāti sevi nosauks par prezidenta amata kandidātu, mūsu politiskajā sistēmā tas nenozīmēs tikai to, ka šis cilvēks ir vienkārši kandidāts, bet nākamais Krievijas prezidents,» uzskata Krievijas Domes deputāts Sergejs Makarovs, kurš pārstāv VK. «Mēs zinām, ka ASV [pašreizējam prezidentam] Barakam Obamam būs konkurence un viņu var nepārvēlēt. Bet, ja D. Medvedevs pateiks, ka viņš kandidē, tad tas nozīmēs, ka V. Putins to nedarīs. Tādā gadījumā visi oficiālie resursi nekavējoties aizplūdīs no V. Putina pie D. Medvedeva. Sāksies haoss Krievijas elitē.»