Maskaviešu vidū nekāda īpaša «metrofobija» pēc terora aktiem nav manāma. «Bail bija tad, kad uzzināju par sprādzieniem,» stāsta pensionāre Valentīna. «Bail vai ne, bet braukt vajag,» piebalso students Vladimirs. Viņš kopā ar draugiem atnācis uz staciju Lubjanka, lai noliktu ziedus. «No rīta pamodos un sapratu, ka tas ir jāizdara,» stāsta Vladimirs.
Divos sprādzienos pirmdien gāja bojā 39 cilvēki. Izmeklētāji uzskata, ka sprādzienus sarīkoja pašnāvnieces, kas atbraukušas no Ziemeļkaukāza. Krievijas varas iestādēm esot informācija, ka čečenu separātisti apmācījuši 30 pašnāvnieku vienību. Deviņas pašnāvnieces jau gājušas bojā dažādos uzbrukumos, bet tas nozīmējot, ka vēl vairāk nekā 20 teroristu gatavojas jauniem uzbrukumiem. Krievijas prese ziņo, ka pirmdien sprādzieni bijuši plānoti vēl divās metrostacijās. Milicija nav apstiprinājusi šo informāciju.
Krievijas laikraksts Vremja novostei atgādina, ka čečenu separātistu vadonis Doku Umarovs nesen draudējis «atbrīvot no krievu okupācijas» Krasnodaras reģionu un Stavropoli. Čečenijā un citās Ziemeļkaukāza republikās jau sen turpinās bruņots konflikts, pagājušogad dažādos sprādzienos un sadursmēs nogalināti simtiem cilvēku. Krievijas politikas komentētāji secina, ka karš Kaukāzā tagad sasniedzis arī Maskavas ielas.
Krievijas premjers Vladimirs Putins atkārtoti draudējis izrēķināties ar teroristiem. Savulaik viņš draudēja, ka teroristi tiks «noslaktēti atejā», bet šoreiz V. Putins apsolījis izvilkt teroristus no «kanalizācijas dibena». Pēc politikas analītiķu domām, terora akti Maskavā liecina, ka Kremļa politika Ziemeļkaukāzā cietusi sakāvi, jo nav izdevies sakaut separātistus.