Kopš 1995. gada, kad šāds pasākums Latvijā notika pirmo reizi, tā rīkotāja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) ir realizējusi dažādu tematiku, taču tik būtiskais Baltijas jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu mantojums šoruden tiks skarts pirmoreiz.
2256 ezeri, 12 000 upju, 496 kilometrus garā jūras krasta līnija ir līdz galam nenovērtēta Latvijas teritorijas bagātība, ar kuru vēsturiski saistīta daudzu Latvijas ciemu un pilsētu izaugsme. Uz upēm kādreiz bijušas izbūvētas 700 ūdensdzirnavu, nemaz nerunājot, ka upes un ezeri ir bijuši senas transporta maģistrāles.
Mūsu ūdeņi joprojām glabā daudz līdz šim neatklātu vēsturisku vērtību - arī zem ūdens. VKPAI ir akceptējusi principus, kas iekļauti Baltijas jūras reģiona zemūdens kultūras mantojuma labas prakses kodeksā un ir mudinājums pētīt vērtīgo ūdens dzīlēs. Šo procesu aktualizējušas arī diskusijas par jūras plānojuma izstrādi, kura ietvaros ir jāapzina kultūrvēsturiski vērtīgie vraki.
Rīgas līcī pie Kolkas nogrimušais kuģa vraks, saukts par Kolkas vraku I, kura izpēti pērn VKPAI pasūtīja Zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma asociācijai, iespējams, drīzumā kļūs par pirmo kultūras pieminekli vraku Latvijā. Patlaban rīkojums par XVII gadsimtā nogrimušā zviedru burinieka iekļaušanu aizsargājamo kultūras objektu sarakstā ir kultūras ministres paraksta attālumā.
VKPAI rīcībā ir informācija aptuveni par 20 000 dažādu kultūrvēsturisku vērtību Latvijā, un Kolkas vraks I ir viens no tiem, kas, fiksēts fotoattēlos un video, apzināts vēsturiskā kontekstā un izdiskutēts speciālistu vidū, gaida galīgo lēmumu. Kas tālāk, ja vraku iekļaus sarakstā? «Šis būs pirmais vraks - unikāla lieta -, un inspekcija kopā ar piekrastes un jūras institūcijām mēģinās saprast, kā organizēt objekta aizsardzību praktiski,» skaidro VKPAI Juridiskās un pieminekļu uzskaites daļas darbiniece Līga Ābele. Pašreizējā finansējuma un izpratnes līmenī labāk esot, ja vraks pagaidām paliks jūrā.