Iemesli, kādēļ bērni īd, visbiežāk veidojas no nespējas precīzi izteikties par to, ko viņi vēlas... Jāatceras, ka bērni neīd tādēļ, lai padarītu pieaugušos trakus, bet gan tāpēc, ka vēlas tikt uzklausīti. Kādā mirklī mazie cilvēki ir atklājuši, ka tieši šādā veidā visātrāk varēs panākt vēlamo. Mēs pieaugušie paliekam zaudētājos, un «neradums» tikai pasliktinās. Pirmkārt, ievērojiet - kad bērns īd, iespējams, viņš īsti nesaprot, kad sakām, lai beidz. Tad nepieciešams pašiem to nodemonstrēt. Otrkārt - konsekvence, mazajam ir jāsaprot, ka ar īdēšanu nekas netiks panākts, un, lai cik grūti mums arī tas liktos, mēs nedrīkstam padoties. Labāk saglabāsim mieru un ieteiksim izmantot normālu balss tembru, norādot, ka tikai tad ieklausīsimies. Katru reizi, kad lūgums izteikts mierīgi, pareizā rīcība ir jāslavē. Uzmanības novēršanai var mainīt sarunas tēmu, samīļot un pajokot, tas dos iespēju nomierināties abām pusēm. Pats galvenais tomēr ir dzīvot vidē, lai nebūtu jāstrīdas, pievēršot vairāk uzmanības bērnam un parādot, ka paši esam daudz laimīgāki un lepnāki par atvasēm, ja viņu uzvedība ir pozitīva.
Sagatavoja Edīte Ķirse