Patiess stāsts no antropologu prakses savulaik Klusā okeāna salās - kad tajās parādījās suņi, vietējie nezināja, kā šos līdz tam neredzētos radījumus saukt. Jo tradicionālā fauna bija putni un zivis. Rezultātā sākotnēji suņus dēvēja par «putniem, kas kož cilvēkam»... Līdzīgs pārrāvums starp to, ko līdz šim esam pieredzējuši, un to, kas noderētu, vērojams, kad atsākas runas par «nozaru profesionāļu valdību».
Mēs aptuveni saprotam, ar ko tādai vajadzētu atšķirties no līdzšinējām (mazāk populisma, mazāk vadīšanās no partiju savtīgajām interesēm utt.), tomēr vienlaikus ļoti grūti aprakstīt, kā šāda valdība reāli funkcionētu mūsu politiskajā vidē, kad lielai daļai lēmumu jāsaņem parlamenta (t. i., partiju) piekrišana.
Šāda «bezpartejisko ekspertu valdība» teorētiski būtu iespējama, ja tuvāko deviņu, desmit mēnešu laikā izpildvaras galvenais uzdevums būtu sekot, lai nesaķeras varas zobratiņi, uzmanīt, lai budžeta ieņēmumi atbilst plānotajiem apmēriem un papildu finansējuma prasību gadījumā budžets neiebrauc nepieņemami lielos mīnusos. Citiem vārdiem sakot, šāds modelis varētu funkcionēt, ja runa būtu par jautājumiem, kas attiecas uz vienu - 2014. gadu.
Reālā situācija ir tāda, ka valdībai nākamgad jāstrādā ar problēmām, kuru ietekme uz Latviju būs ilglaicīgāka. Piemēram, Citadeles bankas pārdošana. Šādas «bezpartejiskās valdības» skatījumā pārdošanu, iespējams, pareizāk būtu atlikt, bet tad izrādītos, ka «speciālistiem» ir jāatbild par «politiķu» solīto. Proti, savulaik Latvijas valdība apņēmās šo aktīvu konkrētā termiņā pārdot, un, ja tas netiks izdarīts, mūsu vietā to izdarīs starptautisko aizdevēju pārstāvji, kurus ieņēmumi no pārdošanas objektīvi interesē mazāk. Respektīvi, «speciālisti», iespējams, būtu spiesti rīkoties pretēji savai izpratnei par nepieciešamo, un tad kāda jēga no viņu «bezpartejiskuma».
«Speciālisti» var apturēt tādus «politiķu» iesāktos darbus, kuru iesaldēšana nerada vēl lielāku haosu ar tālejošām sekām. Piemēram, izmaiņas ostu vai augstākās izglītības regulējumā - ja gada laikā nekas kustināts netiks, konkrētajās jomās nekļūs nedz labāk, nedz sliktāk. Tomēr ir jomas - piemēram, elektroenerģijas tirgus, valsts sektors medicīnā, dabasgāzes tirgus -, kurās nevar pateikt: jūs te esat savārījuši tādu putru, ka labāk noraujam stopkrānu. Jo tad gan būs sajukums. Tā putra ir jāizstrebj. Pieņemsim, ka «speciālisti» to, krustu pārmetuši, mēģina izdarīt atbilstoši savai izpratnei. Jau 2015. gadā «politiķi» sāk demontēt šo «speciālistu» veikumu, jo nevarot par to uzņemties atbildību...
Pats «bezpartejisko tehnokrātu» valdības koncepts nav tik aplams, kā to labpatīk raksturot dažiem politiķiem un politologiem. Ir situācijas, kad pusgads - gads, kad politiķi tiek skaidrībā ar sevi un ierobežo savu līdzdalību varā, nāk par labu. Tomēr Latvijas pašreizējā situācijā šāds modelis nav iespējams.