Arī pieredzējušiem
Aigara kontā līdz šim bijuši tādi pārtikas industrijas zīmoli kā Laima, Pūre un ar to saistītā Pure Chocolate. Viņš ir inženieris projektētājs ar prāvu pieredzi, tomēr šogad pavasarī jaunāko no saviem projektiem, plova eksportētāju S.A.Industry, nolēma attīstīt inkubatora paspārnē. «Iedomājos par to, kad runāju ar citiem pazīstamiem uzņēmējiem. Viss labi sakrita, uzņēmums arī atbilstošs - nesen dibināts,» saka Aigars. Inkubators nav vienīgais no atbalsta punktiem, ko viņš izmanto. Ražotnei noskatītas telpas Kalnciemā, kas ir Rīgai tuvākā no sevišķi atbalstāmajām teritorijām, - tātad arī šajā ziņā Aigars smelsies no struktūrfondu krātuvēm. Patlaban viņš ir vienīgais uzņēmuma darbinieks, tomēr līdz ar ražotnes palaišanu komandas apmēri varētu izaugt līdz aptuveni 14-15 cilvēkiem. S.A. Industry uzbeku pavāri ražos plovu, ko sasaldēs līdz -18 grādiem un pārdos lielveikaliem Latvijā, bet galvenokārt - dažādos eksporta galamērķos. Ar tehnoloģiski citādi uzglabātu plovu tikšot apgādāti arī ātro ēdienu tirgotāji, tur tas būšot nopērkams jau silts, gatavs lietošanai. «Plovs ir tikai sākums, doma ir vēl par vairākiem uzbeku ēdieniem,» - tā Aigars. Viņš saka, ka izmanto visas iespējas, ko sniedz Jelgavā bāzētais J.I.C. Biznesa inkubators. Birojs tiek īrēts tur, juristi un grāmatveži - arī inkubatora ieteiktie. Aigars steidz ilustrēt ieguvumus ar piemēru. «Kamēr ražotne vēl nav palaista, saimnieciskā darbība mums tāda nosacīta. Inkubators bija tas, kas runāja ar grāmatvežiem un panāca, ka līdz ar to šie pakalpojumi ir lētāki.»
Dzīvotspējas tests
Jelgavas biznesa inkubatora klienti ar to ir saistīti trīs gadus. Citos inkubatoros mēdz būt arī citi termiņi, tomēr šis ir optimāls, lai uzņēmums nostātos uz savām kājām, vērtē J.I.C. Biznesa inkubatora paspārnē esošā Jelgavas Inovāciju centra izpilddirektors Agris Ķipurs. Jaunā uzņēmuma līdzmaksājums pirmajā gadā noteikts 15-20% apmērā, otrajā gadā 50-55%, bet pēdējā gadā 70-75%. Gadā vienam uzņēmumam pieejamais budžets veidojot 5000-20 000 latu. Uzņēmumu interese par inkubatoru esot stabila, ik nedēļas - pa divām trim intervijām ar kandidātiem, proti, biznesa jaunuļiem. Pirms intervijas vēl ir jāpierāda, ka uzņēmums atbilst vairākiem nosacījumiem - ir dibināts pēdējo divu gadu laikā un negrasās nodarboties, piemēram, ar lauksaimniecības, zivsaimniecības produkcijas ražošanu, finansēm vai nekustamo īpašumu. Tālākais - vai nonāksiet inkubatora saimē - būs atkarīgs no idejas dzīvotspējas, plānotā nodarbināto cilvēku skaita, eksporta apjoma utt. A.Ķipura pārraudzītā inkubatora peļņa atkarīga no tā, kādus finanšu rādītājus demonstrē tā paspārnē esošie uzņēmumi, tādēļ inkubators idejas dzīvotspēju netestē tikai rutīnas dēļ.
Pārmaiņu gads
Četri gadi, kopš darbojas Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP), izcēlušies ar īpaši lielu interesi, saka tā vadība. «Daudz ir tādu, kas iepriekš strādājuši nekustamā īpašuma nozarē un tagad tā vietā sākuši attīstīt idejas par tehnoloģijām,» daļu no pieplūduma raksturo VATP valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs. Viņš vada senāko no reģionālajiem biznesa inkubatoriem. Viens pirms tam gan bijis Liepājā, tomēr šodien vairs nedarbojoties. Biznesa inkubatoriem šis ir bijis pārstrukturizēšanās gads - daudzi no skatuves pazuduši, daži turpina, kā iesākts, citi mainījuši nosaukumu, taču vienlaikus tirgū šogad parādījušies arī vairāki jauni spēlētāji, jo sevišķi reģionos. Tas skaidrojams ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkoto iepirkumu struktūrfondu biznesa inkubatoru aktivitātes ietvaros. «Šī rosība ir tāpēc, ka Latvijā, salīdzinot ar Eiropu, ir maz uzņēmēju un tiek darīts viss, lai augtu to skaits, kas uzdrošinās spert šo soli. Rīga uz kopējā fona ir labākā stāvoklī, tādēļ iepirkums notika reģionos, un, ja iepriekš Daugavpilī inkubatora nebija, tad tagad tas ir procesā,» gaidāmo komentē I.Eglājs, uzsverot, ka Rīgā šogad tika balstīti inkubatori tikai radošajiem - mākslai, video, audio un dažāda veida dizainam.