No daiviņas - sešas
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā pērn ķiplokus audzēja 74 ha platībā. Savukārt pēc Lauku atbalsta dienesta informācijas Latvijā ir 67 ķiploku audzētāji ar kopējo zemes platību 52,63 ha. Ar ķiploku audzēšanu nodarbojas galvenokārt sīkražotāji ar audzēšanas platību tikai līdz 0,5 ha, stāsta Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļas vecākā referente Dace Guste.
Sīkražošana ir arī viens no iemesliem, kādēļ tirgū Latvijā audzētie ķiploki atrodami reti. Rīdzinieces Gunas Akonas pieredze rāda, ka ķiplokēdājs savus krājumus papildina rudenī. G. Akona šo garšaugu audzē hobija līmenī un atzīst, ka ķiploka kārotāji zina savus zemniekus un ražu izpērk, tiklīdz tā novākta. Līdzīga pieredze ir sīkražotājam no Madonas puses. Zemnieks teic, ka šādā veidā ražu varot iztirgot pat par trim latiem kilogramā.
Agronome Mārīte Gailīte atzīst, ka mazajiem audzētājiem ar ķiploku audzēšanu nodarboties ir dārgs prieks, savukārt lielie audzētāji neuzskata šo nišu par izdevīgu. «Pirmkārt, stādāmais materiāls ir dārgs. Uz vienu hektāru vidēji jāizstāda tonna ķiploku. Stādāmo materiālu sīkražotāji nevar izaudzēt un pircējs nevar būt drošs par šķirni, savukārt ievestai «sēklai» vidējā cena ir četri lati kilogramā. Ir dārgi ieguldīt četrus latus uz vienu hektāru, jo par četriem latiem kilogramā nevar pārdot ķiplokus,» viņa min problēmas, ar kādām sastopas zemnieki.
«Latvijā populārajai šķirnei Kent ir mazs pavairošanās apjoms. No vienas daiviņas var izaudzēt tikai sešas. Tas ir maz, ja Ķīnā no vienas daiviņas iegūst piecpadsmit. Šķirne, kas Ķīnā ražo 15 daiviņas, gan mūsu apstākļos vienkārši neražo tik daudz. Līdzīgi ir arī ar Spānijā nopērkamajām «sēklām»,» izklāsta M. Gailīte.
Lai ķiplokus uzglabātu, vajadzīga īpaša glabātava, jo tie ātri sāk bojāties. Jo ilgāk glabājam, jo lielākas izmaksas, tāpēc preci labāk izpārdot jau rudenī, atzīst agronome un turpina: «Lai audzētu vairāk un uzglabātu visu ziemu, vajag rūpniecisku ražošanu, kas saistīta ar lieliem starta izdevumiem, zemniekam tādu līdzekļu nav.» Ķiploku audzēšana ir roku darbs, bet Latvijā trūkstot strādnieku. Sīkražotājam neatmaksājas pirkt tehniku, jo jāpatur prātā, ka visu gadu būs jākonkurē ar Ķīnā ražotu ķiploku. Tāpat lauksaimniecībā nekad nevar būt drošs, vai zemē iestādītais materiāls nesīs augļus.
Negrib lielveikalus
Tomēr, lai gan ķiploku cenas vietējā tirgū nosaka importa - pārsvarā Ķīnā ražota ķiploka cena, pēdējo divu gadu laikā pieaugusi interese par ķiploku audzēšanu un iespējām tos pārdot, atzīst agronome, kura četrus gadus Lauku tīkla aktivitāšu ietvaros zemniekiem lasa lekcijas par to, kā veiksmīgi audzēt šo augu ar stipro garšu. «Zemnieki cer atrast savu nišas kultūru, jo citas lielās kultūras, piemēram, galviņkāposti, burkāni, galda bietes, sīpoli, ziedkāposti un brokoļi, jau ir augsti profesionālo komercaudzētāju rokās,» viņa skaidro ķiploku audzēšanas popularitāti. To atzīst arī viens no vērienīgajiem ķiplokaudzētājiem Guntis Klūga, kurš darbojas Auces pusē.
G. Klūga, kurš ķiploku biznesā ir jau desmit gadu, stāsta, ka vēlme audzēt šo garšaugu saistīta ar samērā augsto mazumtirdzniecības cenu, kas vidēji ir 10-14 reižu augstāka par citu dārzeņu cenu. «Toreiz, kad sāku kartupeļu audzēšanu, tie maksāja tikai piecus santīmus kilogramā, bet ķiploki bija dārgāki - Ls 1,50 kilogramā. Tas pirmkārt. Otrkārt, kartupeļu audzēšana prasa lielākas investīcijas un arī to realizācijas tirgus ir lielāks. Izdevīgāk audzēt ķiplokus,» secina lauksaimnieks. Tāpēc viņš pilnībā atteicies no roku darba, mehanizējot ražošanu, un uzbūvējis glabātavu, lai ar Latvijā audzētu mantu varētu tirgoties arī tad, kad ķiploku cenas ir lielas.
Vai zemnieki grib tirgot preci lielveikalos? Ķiploku audzētāji atzīst, ka ne, jo nevarot ķiplokus saražot lielos apjomos, bet apvienoties kooperatīvos neesot jēgas, jo nekad nevar būt drošs, vai, glabājot ražu kopā, tā «no astes nesāks pūt». Maxima Latvija pārstāve Viktorija Gulbe apstiprina, «lai gan Latvijas ķiploks izceļas ar īpašu, asu garšu un aromātu, diemžēl pašmāju ķiplokiem ir arī mīnusi - tie, salīdzinot ar ārvalstu garšaugiem, ātrāk izžūst, un to miziņa sāk atvērties. Turklāt visu gadu tos veikalos nevaram nodrošināt arī tāpēc, ka piegādātāju piedāvātie apjomi nav tik stabili kā importa ķiplokiem. Tomēr patlaban pašmāju ķiploki nopērkami veikalos XX un XXX».
|
Svaigam patēriņam
Zemnieki ķiplokus neražo vairumā arī tāpēc, ka Latvijā izaudzētie garšaugi nav vairs vajadzīgi pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, sūkstās ķiplokaudzētājs no Kalnājiem. Tam piekrīt arī M. Gailīte. Agronome stāsta, ja XX gadsimta 90. gados līdz apmēram 2003. gadam ķiplokus audzēja lielākoties gaļas pārstrādes uzņēmumiem, šodien tos piedāvā tikai svaigam patēriņam. Ķiploku ražošanas sarukums pēc 2003. gada lielā mērā skaidrojams ar gaļas kombinātu un citu pārstrādātāju pāreju uz kaltēto ķiploku pulvera izmantošanu, kas tehnoloģiski ir izdevīgāk.
Spilvas iepirkumu koordinatore Anda Stepanoviča arī apstiprina, ka lielu daļu no produkcijas ražošanai nepieciešamajiem svaigajiem garšaugiem iepērk Latvijā - pētersīļu lapas, seleriju lapas, bet, piemēram, vīriešu zaptes ražošanai vajadzīgos mizotos ķiplokus piegādā ražotājs no Spānijas. «Iemesls ir tāds, ka Latvijā audzētajiem ķiplokiem ir nesalīdzināmi augstāka cena, kas noteikti arī palielinātu produkta gala cenu,» atzīst A. Stepanoviča.
Lielveikala tīkla Maxima pārstāve novērojusi, ka ķiploku cenas pārsvarā sadārdzinās pēc jaunā gada un atkal samazinās rudenī, kad ienākas jaunā raža. «Pieprasījums pēc ķiplokiem vislielākais ir rudenī, kad cilvēki aktīvi nodarbojas ar rudens dārza un meža velšu konservēšanu, un ziemā, kad vairāk sāk domāt par veselības un imunitātes spēcināšanu.»
Saskaņā ar Rīgas Centrāltirgū veikto cenu apskatu Latvijā audzētu ķiploku cena šobrīd svārstās no 2 līdz 2,50 Ls/kg atkarībā no to izmēra un kvalitātes. Savukārt importa ķiploki pieejami par cenu 1,50-1,70 Ls/kg. «Dažādām pircēju grupām ir atšķirīgi produktu izvēles pamatkritēriji - kāds pievērš uzmanību cenai, kāds kvalitātei, bet citu vada patriotiskas sajūtas,» domā Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs. G. Klūga atzīst, ka Latvijā audzētiem ķiplokiem ir piekrišana un pavasarī varot pārdot galviņu pat par 70 santīmiem gabalā.