«Mana mamma jautāja, ko darīt, ja bērna mamma strādā un netiek. Sekoja atbilde - tad vajag papīru ar atļauju,» saka meitenes māmiņa Elīna, kuru šāda kārtība izbrīnījusi. Viņa ņemšot darbā brīvdienu, lai varētu bērnu aizvest pie ārsta, jo kārtot atļauju neredzot jēgu, arī tas maksājot naudu.
Neskaidrības radušās saistībā ar Pacientu tiesību likumu, kas stājies spēkā šogad 1. martā. Likumā teikts: «Nepilngadīga pacienta (līdz 14 gadu vecumam) ārstniecība pieļaujama, ja viņa likumiskais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu». Likumiskais pārstāvis ir bērna vecāki, adoptētāji, aizbildņi, bāriņtiesa, ja bērns dzīvo audžuģimenē, vai bērnu nama direktors, ja dzīvo bērnu namā. Vecvecāki, brāļi, māsas bērnu līdz ar to vest pie ārsta nevar.
Kā Diena noskaidroja Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) - gadījumos, kad nav nepieciešama steidzama palīdzība, plānveida izmeklējumi un ārstēšana uzsākami tikai tad, ja saņemta rakstiska atļauja no pacienta likumiskajiem pārstāvjiem. «Līdz ar to jārēķinās ar iespēju, ka šī palīdzība varētu tikt atteikta tikmēr, kamēr kāds no bērna likumiskajiem pārstāvjiem klātienē apstiprinās savu piekrišanu paredzēto procedūru veikšanai,» skaidroja BKUS sabiedrisko attiecību pārstāve Romēna Namniece. Taču neskaidrība joprojām ir par to, vai nepieciešama ir tikai rakstiska atļauja vai notāra apstiprināts dokuments.
Veselības ministrijas sabiedrisko attiecību pārstāvis Oskars Šneiders saka - kārtība, ka bērnu var vest tikai likumīgais pārstāvis vai arī ar notāra apstiprinātu atļauju, jau esot visu laiku bijusi spēkā, taču tagad - līdz ar jaunā likuma stāšanos spēkā - pietikšot ar vecāku parakstītu iesniegumu. Tomēr, pašā likumā tik detalizēta kārtība, kam piekrišana jāsniedz, nav atrunāta.
BKUS pārstāve R. Namniece stāsta, ka VM slimnīca jau pirms pusotras nedēļas nosūtījusi vairākus jautājumus saistībā ar jauno likumu, arī par šo likuma normu. Taču skaidrojumi vēl nav saņemti, VM pārstāvis Dienai teica, ka tie drīzumā tikšot sūtīti.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa Dienai skaidro: «Runa ir par informācijas konfidencilitāti par bērna veselības stāvokli. Turklāt, piemēram, vecmāmiņa jau nevar pieņemt lēmumus arī par tālāko ārstēšanu.»
Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu mazajiem pacientiem jaunais Pacientu tiesību likums nekādā veidā nemainīšot: gadījumos, kad vilcināšanās apdraud pacienta dzīvību un nav iespējams saņemt pacienta likumiskā pārstāvja piekrišanu, ārstniecības persona veic neatliekamus pasākumus: izmeklēšanu, ārstēšanu, tai skatā ķirurģisku vai cita veida invazīvu iejaukšanos saskaņā ar ārstu konsīlija lēmumu, Dienai skaidro R. Namniece.