Cilvēkiem ar veselīgu miegu pāreja uz vasaras vai ziemas laiku prasa zināmu periodu, lai pielāgotos citam ritmam. Parasti tas notiekot ātri - atkarībā no organisma īpatnībām dažās dienās līdz divās nedēļās, taču cilvēkiem ar miega ritma traucējumiem pats fakts vien, ka būs jāmaina ritms, varot radīt iekšēju trauksmi un stresu. Neiroloģe piebilst, ka pārejai uz vasaras laiku ir arī pozitīvs efekts, jo organisms pēc tumšā gada laika saņems vairāk gaismas un saules.
Pēc neiroloģes teiktā, cilvēka organisma norises, mostoties stundu agrāk, nekā ierasts, vēl ir tādas, kādas tās ir tumšajā diennakts laikā - gan melatonīna izdalīšanās, gan asinsspiediens un pulsa frekvence ir zema. Tāpat ir samazināts glikokortikoīdu, kas pievada glikozi asinīs, līmenis. Visvairāk laika pāreju izjūtot vecāki cilvēki, zīdaiņi un bērni.
Patlaban pavasarī un rudenī pulksteņu rādītājus stundu uz priekšu un atpakaļ griež aptuveni 70 pasaules valstu iedzīvotāji. Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas plkst.3 līdz oktobra pēdējai svētdienai plkst.4.