«Ļoti skaists, melodisks tematisms, ar garīgu ievirzi,» Laima Lediņa priecājas par apjomīgo Selgas Mences jaundarbu - vēstījumu deviņās daļās par Latviju, tās dabu, cilvēkiem, vēsturi, laika griežiem un šodienu. Komponiste esot brīdinājusi, ka Laimai atļausies rakstīt sarežģītāk nekā kādam citam. Nav arī brīnums, ja darīšana ar tik vispusīgu jauno dziedātāju, kura vienlaikus ir arī koru diriģente. Pirms diviem gadiem, nu jau leģendārajā topošo komponistu, etnomuzikologu un kordiriģentu kopdarbā, programmā Spodrē manu dvēselīt' Laima Lediņa izpaudās gan diriģējot, gan dziedot - un ne tikai klasiskajā operas, bet arī etniskajā, nenogludinātajā vokālajā manierē. «Manas bērnības pirmās muzikālās iemaņas bija tieši folkloras ansamblī, un mani saista ne tikai klasiskā dziedāšana, bet balss kā tāda. Tas, ko vispār cilvēks var izdarīt ar balsi.» Tāpēc Laima konsultējusies arī pie etnodziedātājas Zanes Šmites un stāsta, ka «iznācis dziedāt arī trakus jaunās komponistes Evijas Skuķes skaņdarbus, kur izmantota gan etnobalss, gan nazāla dziedāšana un jālēkā pāri divām oktāvām». Viņu iedvesmojot Barbara Hanigena, «traka» dziedātāja, kura izcili dzied gan baroku, gan atonālu XX gadsimta mūziku un arī diriģē, stāsta Laima, kura tikko svētdien pūtēju orķestru diriģentu eksāmenā nodziedājusi džeza hitu Blue Moon. Viņas balss skan arī Andra Gaujas filmā Izlaiduma gads, turklāt ne tikai filmas beigās. «Dziedātāja klubā Parīzē ar melniem matiem patiesībā esmu es,» viņa atzīstas.
Vēl mācoties Rīgas Doma kora skolā Laima kopā ar skolasbiedriem dziedājusi smagā metāla rokgrupas Rammstein hitu kaverversijas. Uzstājušies Arēnā Rīga tieši pirms Rammstein koncerta. Ap to laiku, vēl tīņu vecumā, viņa sniedza arī savu pirmo solokoncertu, kurā visiem par pārsteigumu jau lieliski dziedāja plašu itāļu operu, kā arī Eiropas garīgās un latviešu mūzikas repertuāru. Tobrīd, 2010. gadā, Laima jau bija uzvarējusi vairākos konkursos Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, ieguvusi trešo vietu Feručo Taljavīni jauno operdziedātāju konkursā Austrijā un paskolojusies meistarkursos pie leģendārās Renātas Skoto. Šopavasar Laima absolvēs J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju. Ne vokālo, bet kordiriģēšanas nodaļu - diplomeksāmenā 7. jūnijā Laima diriģēs daļu no S. Rahmaņinova kantātes Zvani, kā arī G. Mālera un Evijas Skuķes opusus. Vēl priekšā kolokvijs mūzikas vēsturē, virkne eksāmenu, jāpabeidz diplomreferāts. Tomēr tas nav kavējis doties uz Austriju pie pianista un vokālā padomdevēja Māra Skujas. No turienes viņa atgriezās pagājušās nedēļas vidū.
Bet kāpēc gan diriģēšana? Dziedātāja attrauc, ka «tas nav zemē nomests laiks. Visi pasaulslavenie dziedātāji ir gudri mākslinieki, nevis vienkārši dziedātāji.» Mūzikas akadēmijā viņa uzņemta arī vokālistos, taču pašai šķitis, ka tas būtu «liels atkritiens atpakaļ pēc Doma kora skolā iegūtā augstā mūzikas teorijas līmeņa, kas bija ļoti labs pamats mūziķa karjerai». «Vokālajā nodaļā daudziem ir labas balsis, bet nav iepriekšējās muzikālās izglītības - nelikās, ka būtu vērts vēlreiz visu sākt no sākuma. Man patīk diriģēšana, patīk citiem mācīt dziedāt un strādāt arī ar lielāku pulku,» atzīst Laima, kura šobrīd ir kamerkora Muklājs un sieviešu kora Rasa otrā diriģente un vokālā pedagoģe. «Diriģēšana man noteikti ir pavērusi iespēju pašai labāk saprast muzicēšanu Operā. Lai nav tā, ka vokālists stāv uz skatuves un nesaprot, ko diriģents viņam priekšā rāda. Tagad pienācis mirklis, kad esmu paņēmusi Latvijā to, ko varēju, un vēlos paplašināt redzesloku, sakārtot balsi un prātu,» - Laima vēlas vokālo meistarību kaldināt Itālijā vai Austrijā.