Nevilinās mainīt ticību
Pieņemts uzskatīt, ka Korānu pilnīgi precīzi pārtulkot nav iespējams, tāpēc citās valodās tiek izdotas interpretācijas. Abu izdevumu mērķis nav pievērst kādu islāmam, bet iepazīstināt ar Korāna tekstu, lai cilvēki varētu atbrīvoties no aizspriedumiem, uzskata Latvijas Arābu kultūras centra vadītājs Hosams Abu Meri. «Arābu pasaulē ir ap 80% musulmaņu, un ir svarīgi, ka latviešiem ir pieejamas Korāna interpretācijas, lai varētu saprast, ka islāma radikāļu terora akti nenotiek tāpēc, ka tā ir rakstīts Korānā. Pamattēmas ir par mīlestību, mieru, Korāns nesaka - ejiet un nogaliniet. Ja kāds grib mainīt ticību, tam nav saistības ar to, kādā valodā viņš lasa Korānu,» norāda H. Abu Meri. Arī Latvijas Musulmaņu draudžu savienības priekšsēdētājs Zufars Zainullins uzskata, ka bieži vien tieši iespēja iepazīt Korāna tekstu ļauj cilvēkiem izvairīties no aizspriedumiem. «Cilvēki, kam ir bail no islāma, var atvērt grāmatu un izlasīt ļoti skaidrā, saprotamā valodā. Man ir nācies runāt ar žurnālistiem, kuri apgalvo to, kas Korānā nemaz nav rakstīts. Izlasījuši paši, cilvēki var atrast atbildes uz visiem jautājumiem,» uzskata Z. Zainullins. «Šīs interpretācijas droši vien nav izmantojamas reliģiskām vajadzībām, jo Korāns ir Korāns arābu valodā. Interese par islāmu ir un noteikti augs. Ir dažādu profesiju pārstāvji - reliģiju pētnieki, teologi, sociologi, politologi -, kuriem ir interese par islāmu kā par reliģiju, bet ir arī cilvēki, kuriem vienkārši ir personiska interese, kuri grib saprast, kas tas ir. Es pazīstu cilvēkus, kuri ir kļuvuši par muslimiem pēc tam, kad bija iepazinušies ar kādu no Korāna interpretācijām citās valodās. Ja grib saprast, kas ir islāms, vajag lasīt Korānu, nevis avīzes,» norāda A. Misāne.
Grūti salīdzināt
Eksperti uzsver, ka abas Korāna interpretācijas ir nozīmīgas, tajās ieguldīts milzīgs darbs, bet teksta atveides principi atšķiras - I. Kalniņam tas ir tuvāks prozai, U. Bērziņam - dzejai. «Galvenais ir ievērot Korāna principus, lai netiktu mainīta tā jēga,» uzskata Z. Zainullins. Viņš norāda, ka I. Kalniņa interpretāciju, iespējams, sertificēs Saūda Arābijā, kur esot īpaša ministrija, kas pārbauda Korāna versiju līdzību oriģinālam un izsniedz sertifikātu. H. Abu Meri ir konsultējis abus Korāna tulkotājus un saka, ka U. Bērziņa versija ir tuvāka teksta burtiskajai nozīmei un precīzāk atveido stilu, kas ir ļoti grūts uzdevums, tāpēc šī interpretācija tapusi ļoti ilgi. I. Kalniņa interpretāciju ir vieglāk saprast, tajā ir vienkāršāka valoda. Medicīnas apgāda valdes locekle Maija Šetlere atzīst, ka viņai motivācija izdot Korānu bijusi galvenokārt cieņa pret I. Kalniņu, Korāna tekstu viņa uztver vairāk kā literatūru. «Paša Imanta Kalniņa pamatojums ir, ka viņš grib parādīt, ka tur ir ļoti daudz cilvēcīgā, cilvēkmīlestības. Mūsu laikmetā, kad cilvēki ir saspringti un nespēj tikt galā ar savām problēmām, ir vērts palasīt un smelties atziņas, lai skats uz dzīvi kļūst gaišāks. Tas ir viņa uzstādījums,» stāsta M. Šetlere. Viņa uzskata, ka parastam lasītājam I. Kalniņa tulkojums ir saprotamāks un skaidrāks, U. Bērziņa tulkojums ir zinātniskāks, ar plašiem komentāriem. Izdevēja neuzskata, ka, lasot Korānu, lasītājam tajā viss ir jāpieņem, taču ir interesanti iepazīt to, kas ir atšķirīgs. Ar apgāda Neputns vadītājām Dienai neizdevās sazināties, jo viņas atrodas ārzemēs.