Referendums par otru valsts valodu atklāj lielu problēmu. Nosauksim šo problēmu vārdā - liela daļa Latvijas iedzīvotāju, arī pilsoņi, nezina latviešu valodu. Tieši tāpēc parakstītāju ir tik daudz un problēma tiek tik asi izjusta sabiedrībā, jo krieviem, kuri nezina latviešu valodu, šķiet, ka viņus diskriminē, savukārt latviešiem šķiet, ka viņus diskriminē krievi, kuri Latvijā ar viņiem nerunā latviski.
Emocionālā diskusija - ja pušu ieņemtu pozu var nosaukt par diskusiju - ir izgājusi tālu tādā ētiski, morāli, politiskā plāksnē, kur latvieši runā par morālām tiesībām uz latvisku Latvijas valsti, bet krievu pilsoņi atkal par savām tiesībām, jo viņi ir tādi paši pilsoņi kā latvieši. Piedāvāju šo problēmu pagriezt citā plāksnē, lai atrastu pragmatisku un konstruktīvu problēmas risinājumu.
Iedomāsimies, ka visi Latvijas iedzīvotāji prot latviešu valodu. Vai arī tad notiktu referendums par otras valsts valodas ieviešanu Latvijā? Varbūt, bet diez vai. Liela problēma ir valodas nezināšana, kas ir veidojusies vēsturiski, un mēs visi zinām - kā. Un to var risināt dažādi. Var pārmest krieviem, ka viņi nemācās latviešu valodu. Tad var noteikt ar likumu un vēl ierakstīt konstitūcijā, ka valsts valoda ir latviešu valoda, lai krievi būtu spiesti to mācīties, kas ir sekmīgi izdarīts. Vēl var mācīt krievu bērniem latviešu valodu no bērnudārza, bet latviešu bērniem nemācīt krievu valodu, tad latviešu bērni krievus nesapratīs un krievi atkal būs spiesti mācīties latviešu valodu. Šī versija gan pamatīgi iegriež latviešu bērniem dzīvē un darba tirgū, jo brīvajā tirgū un reālajā pasaulē nevienu nekā īsti piespiest nevar. Tomēr visi šie varianti pēdējos gados tiek plaši izmantoti un ir jau ieviesti. Tie ir piespiedu varianti.
Neatklāšu Ameriku, bet mūsdienu pasaulē daudz var panākt arī ar pozitīvu motivāciju un labvēlīgu attieksmi, kas tiek īstenots visās dzīves jomās, bet maz mūsu starpetniskajās attiecībās. Tikai krīzes laikā ir parādījušies kursi bezdarbniekiem, kuros var apgūt latviešu valodu. Arī Rīgas dome pērn rīkoja latviešu valodas kursus 500 pieaugušajiem, šogad latviešu valodu varēs apgūt 1000 cilvēku. Iespējams, ka tas ir piliens jūrā. Vai Latvijas valdība zina, cik cilvēku Latvijā nerunā latviski? Ja būtu bijusi tāda programma, kurā katrs Latvijas iedzīvotājs, kurš nezina latviešu valodu, varētu to apgūt bezmaksas kursos, vai arī tad notiktu šis referendums? Domāju, ka latviešu valoda ir tik vērtīga un mums tik svarīga, ka to ir pelnījis par brīvu apgūt katrs, kas vēlas. Ir vajadzīgs apzināt visus Latvijas iedzīvotājus, kuri nezina latviešu valodu, un piedāvāt to apgūt valsts programmas ietvaros. Tā būtu īsta integrācijas programma.