Pagaidām vēl nav notikušas darba grupu sēdes, kurās būtu iespējams diskutēt par iecerētajām izmaiņām. ZM pārstāve Dagnija Neimane norāda, ka šobrīd klonu pēcnācējus nav iespējams izsekot. Vēl sarežģītāk ir noteikt, vai konkrētie gaļas izstrādājumi ir veidoti no klonu pēcnācēju gaļas. «Jauno priekšlikumu mēs neatbalstām, jo nav skaidrs, kā mēs to varam īstenot. Turklāt mēs neesam vienīgie ar šādu nostāju,» teic D. Neimane.
Latvijā neviens nezina, vai un kuros gaļas izstrādājumos, kas nopērkami vietējos veikalos, ir arī dzīvnieku klonu gaļa. Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) Dienai atklāj, ka no trešajām valstīm Latvijā kloni netiek ievesti, tomēr tikpat labi tā mūsu valstī nonāk brīvā tirgus veidā caur Eiropas Savienību. «Robežkontroles departaments vismaz pēdējo gadu laikā nav konstatējis, ka no trešajām valstīm Latvijā būtu ievesti dzīvnieki vai to gaļa. Piemēram, tādas valstis kā Brazīlija, Argentīna, ja arī ieved klonus ES, tad tas notiek caur lielajiem ES punktiem, kas spēj šādas kravas vispār uzņemt,» skaidro dienesta pārstāve Ilze Meistere.
EP uzskata, ka situācija ir steidzami jāregulē, jo klonētie dzīvnieki un viņu pēcnācēji mirst ļoti agri. Vairāki ES līmeņa atzinumi liecina, ka lielai daļai klonēto dzīvnieku ir smagas veselības problēmas, kas bieži beidzas ar nāvi. Dažādi aprēķini liecina, ka izdzīvo tikai līdz 15% klonēto liellopu un tikai 6% cūku. To pēcnācēji dzimst ļoti lieli un ar dažādām anomālijām, tāpēc arī dzemdības bieži beidzas letāli. Debatēs EP Vides komitejas ziņotāja Renāta Sommere norādīja, ka klonēšanas metode nav pilnībā izstrādāta un nav notikusi nekāda attīstība: «Daudzi dzīvnieki, kas piedzimst dzīvi, mirst dažu pirmo nedēļu laikā, turklāt mirst lielās sāpēs. Vai mēs to gribam pieļaut Eiropas Savienībā?» Atsevišķi deputāti arī pauda bažas, ka klonu gaļas patērēšana pārtikā var atstāt sekas uz cilvēku veselību.
Aptaujas liecina, ka arī Eiropas Savienības iedzīvotāji ne bez bažām uztver notiekošo, atklājot, ka nevēlas patērēt pārtiku, kas iegūta no kloniem un to pēctečiem. Uz šīm aptaujām atsaucas arī eiroparlamentārieši. Vairākums patērētāju neatbalsta klonēšanu arī tāpēc, ka tas neatbilst ētikas principiem.
EP vēlas, lai grozījumi tiktu iestrādāti kā regula, nevis direktīva, jo tad tā būtu tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Tāpat EP vēlas paplašināt aizliegumu uz visām lauksaimniecības dzīvnieku sugām. Jāpiebilst, ka iepriekš liegumam tika pakļautas tikai atsevišķas sugas.
Likumprojekts pieņemts gan vēl tikai Eiropas Parlamenta līmenī, un prognozējams, ka līdz tā īstenošanai dzīvē priekšā vēl ir garš un asu diskusiju apvīts ceļš.