Kategorijā Labākā debijas filma uzvarēja Jura Kursieša darbs Modris, kurā žūrija saskatīja līdzības ar brāļu Dardēnu daiļradi. Konkurenci tam radīja Aika Karapetjana, Andra Gaujas, Ivara Tontegodes un Signes Birkovas kinolentes, kas ļauj runāt par jaunas kinematogrāfistu paaudzes ienākšanu Latvijas kultūrā.
Par labāko animācijas filmu atzīts režisores Signes Baumanes veikums Akmeņi manās kabatās. «Tas ir izcils un unikāls darbs, kas ieies mūsdienu animācijas kino vēsturē ar savu pašizpausmes drosmi,» akcentēja Krievijas kinoakadēmijas Nīke locekle kinokritiķe Jeļena Stišova, kura piedalījās Lielā Kristapa balvām izvirzīto filmu vērtēšanā.
Pirmo reizi festivāla vēsturē noskaidrots uzvarētājs kategorijā Labākā minorā kopprodukcijas filma (tajā tika iekļauti darbi, kuros ir strādājuši Latvijas profesionāļi un Latvijas producents «mazā» kopproducenta statusā), kurā par labāko kļuva lietuviešu režisora Igna Jonīna kinolente Spēlmanis.
Lielajam Kristapam 2014 kopumā tika pieteikts gandrīz simt pēdējos divarpus gados tapušu kinolenšu, no kurām konkursā iekļuva 34 filmas. Kino žurnālists un kritiķis Jans Šulcs-Ojala no Vācijas atzīmēja, ka šajā piedāvājumā viņam pietrūcis darba, kas atklātu latviešu un krievu tautības cilvēku attiecības Latvijā.
Laikraksta Diena simpātiju balva tika pasniegta režisores Kristas Burānes dokumentālajai filmai Māra, kas vēsta par teātra režisori Māru Ķimeli.