Akcijas rīkotāji izvirzījuši ambiciozu mērķi - savākt 133 012 eiro. Šobrīd, kā liecina mājaslapa Zemessargam.lv, no 623 ziedotājiem savākts nedaudz vairāk par 33 tūkstošiem eiro un, visticamāk, sākotnēji plānotajā laikā visa summa saziedota nebūs. Taču J. Ulmanis ir apņēmības pilns akciju turpināt: «Divos mēnešos apmēram 33 tūkstoši ir ap 500 eiro dienā, tas ir ļoti labi. Tas ir kā kalnā kāpt - sākumā domā, ka nesasniegsi, bet tad solīti pa solītim.» Mājaslapā kampaņu atbalstījuši sabiedrībā cienīti un pazīstami cilvēki - katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, mācītāji Juris Rubenis un Edgars Mažis, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis un bijušais Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, sportisti Ineta Radēviča un Artūrs Irbe, Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta, grupas Skyforger mūziķi un citi.
Saskaņos ar zemessargiem
J. Ulmanis pats ir zemessargs un norāda, ka par saziedotajiem līdzekļiem nopirktais ekipējums nonāks Dobeles Zemessardzes mācību centrā. Viņš arī uzsver, ka par ziedojumiem tiks pirktas tikai tādas ierīces, kas saskaņotas ar Zemessardzes vadību, tādējādi atspēkojot Aizsardzības ministrijas (AM) atturīgi paustās bažas. Ministrija iepriekš minējusi, ka tai trūkst informācijas par to, kas īsti Zemessardzei tiks ziedots, tāpēc attieksme pagaidām ir visai rezervēta. AM pārstāvis Kaspars Galkins Dienai izteicās, ka nav zināms, vai dāvinātās ierīces būs savietojamas ar pārējo bruņoto spēku rīcībā esošo ekipējumu un atbildīs operacionālajām prasībām. «Mēs netikām uzrunāti ne par līdzdalību, ne konsultēšanu un par šādu akciju uzzinājām no medijiem,» izteicās K. Galkins, arī norādot, ka AM plānos ir iegādāties nakts redzamības iekārtas Zemessardzes vajadzībām. To skaitu un cenu pagaidām nosaukt K. Galkins nevarēja, bet apliecināja, ka «pie šīs lietas strādājam».
«Mēs neprasām atļauju, jo šī ir tautas iniciatīva,» Dienai saka J. Ulmanis. Viņš rāda mapi, kurā apkopoti kompānijas Ernst & Young ieteikumi, kā veikt iepirkumu. Tās būs civilās ierīces, bet tehniskās specifikācijas došot Zemessardze. No mājaslapas var uzzināt, ka plānots iegādāties nakts redzamības brilles, termālā diapazona tēmekļus un novērošanas ierīces un kompasus, savukārt četri lauka ķirurģisko instrumentu komplekti jau nopirkti. Par to, kādas ierīces Zemessardzei ir nepieciešamas un kādas iespējams iegādāties un lietot militāriem mērķiem, pat ja tās ražotas civilām vajadzībām, daudz informācijas ir Rīgas Tehniskās universitātes Aizsardzības un militāro tehnoloģiju pētījumu centra vadītājam Jurim Ķiplokam, kurš uzsākto akciju vērtē augstu. «Zemessardzei trūkst nakts redzamības spēju, ko pierādīja arī militārās mācības. Turklāt zemessargiem idkienā var nākties iet palīgā sargāt valsts robežu, arī iesaistīties cilvēku meklēšanā,» argumentē J. Ķiploks, kurš ir Zemessardzes kapteinis un veic izlūkošanas nodaļas priekšnieka pienākumus Studentu bataljonā. Pēc viņa teiktā, RTU ir vairāki entuziasti, kas gatavi veltīt laiku pētījumu veikšanai, kādas ierīces ir piemērotas Zemessardzes vajadzībām. Pēc viņa teiktā, šobrīd Zemessardzes rīcībā ir kāds dāvinājums, kas visos bataljonos nav nonācis - tuvā infrasarkanā starojuma iekārtas, kas ir redzamās gaismas pastiprinātāji. Tām piemīt ļoti augsta attēla precizitāte, bet ir mazs darbības attālums. Taču Zemessardzei ļoti nepieciešamas termoiekārtas, kas ļauj pamanīt objektu pēc tā izstarotā siltuma, pat ja ir izmantoti tradicionālie maskēšanās paņēmieni. Citu valstu karavīriem, kā rāda pieredze starptautiskajās mācībās, šādas ierīces ir. «Mūsu laikos nevar karot, piesienot drātiņas un izvelkot konservbundžas,» norāda J. Ķiploks. Šīs ierīces tiekot izmantotas Ukrainas militārajā konfliktā abās pusēs, kas liecina, ka tās ir nepieciešamas karadarbības veikšanai mūsdienu apstākļos.
Līderos rīdzinieki
«Analizējot situāciju un konfliktu norisi karstajos punktos Irākā, Afganistānā, Sīrijā un Ukrainā, kopsakarības rāda, ka nakts optika jeb nakts redzamības aprīkojums ir vitāli svarīgs, lai mācību un kaujas apstākļos spētu aizstāvēties un rīkoties tumsā. Esošo konfliktu vešanas tehnika rāda, ka arvien vairāk sadursmju notiek diennakts tumšajā laikā, biezi apdzīvotās vietās, kā arī iekštelpās bez dabīgā apgaismojuma (tuneļos, šahtās, pagrabos utt.),» tieši šāda aprīkojuma nepieciešamību mājaslapā skaidro akcijas iniciatori.
Turpat pieejama arī interaktīvā karte, kurā var atrast, kuru pašvaldību iedzīvotāji ir aktīvākie iniciatīvas atbalstītāji. Pagaidām līderos ir rīdzinieki.
«Mēs varam runāt par dažādām problēmām, par bēgļiem un pensijām, bet, ja nav brīvas Latvijas, viss pārējais ir sekundārs. Apliecinājums tam, ka esi Latvijas patriots, būtu iestāšanās Zemessardzē, taču iespējams arī ziedot. Tā ir nauda mums visiem, un tai nav sakara ar Aizsardzības ministrijas budžetu. Zemessardzei ir daudz vajadzību, un bieži vien daudz ko zemessargi pērk par saviem līdzekļiem,» norāda J. Ulmanis.