Uz manu mulso jautājumu, vai tad romieši, un jo īpaši vīrieši, mīl niekoties ar tādiem bērnu dzērieniem, bārists Džanluka bez pauzēšanas atbildēja: «Dzer kā traki, nē, kā kaķēni! Mums pat ir teiciens - ja neesi paprovējis frullati, Romas augļu kokteili, tu šajā pilsētā nemaz neesi bijis. Zemenes, kivi, citronu sula plus piens vai saldais krējums - tas ir īstais meiteņu repertuārs. Tikai nesmejies, bet zēni iecienījuši saldo krējumu, saputotu ar meža ogām, - tas ir vīru topā!» Es biju nevis topā, biju šokā. Šķita, ka zinu - Romā obligāti jāēd pasaulē garšīgākais saldējums gelato (sevišķi - provējiet melones saldējumu, ja reiz esat kafejnīcā San Crispino), tagad iznāk - vēl jāprovē arī trekns piena kokteilis!
Vēl dižāks šoks mani gaidīja turpat ap stūri pēc skata lētā ieskrietuvē ar nosaukumu Osteria dell'Arca. Vispirms īpašnieks un pie viena pavārs Adriāno mani kārtīgi izglītoja, ka nevis cilvēki un tūristi ir Romas īstenie saimnieki, bet gan kaķi. Es nudien nezināju, ka Romas oficiālais simbols ir nevis sīkaļas Romuls un Rems, kuri zīž vilcenes pupiņus, bet gan kaķis, ka Mūžīgajā pilsētā ar likumu noteikta kaķu koloniju regulēšana, un mamma mia!, ja tu šos likumus pārkāpsi (Romas ielās mīt ap 150 000 šo mežonīgo zvēriņu, tikpat daudz saimnieki uztur mājās un dzīvokļos). Lepnais vārdu salikums «kaķu kolonija» nozīmē vienkopus sapulcējušos piecus (5!) šos pūkainos lopiņus. Romā ir tuvu četriem tūkstošiem kaķu koloniju. Un pilsētas varas iestādes rūpējas, lai tiktu ievērotas šo koloniju locekļu «cilvēktiesības» - nodrošina, lai minkām būtu ēdiens, medicīniskā un higiēniskā aprūpe (ielas kaķus obligāti sterilizē, un tos nedrīkst nest līdzi uz dzīvokli, lai kaķi «adoptētu», jālūdz policijā atļauja). Lielākās kolonijas ir pie Piramīdas, Kolizeja un Argentīnas laukumā.
Bet īstais Adriāno pārsteigums mani vēl tikai gaidīja. Pēc tā varu lielīties - esmu patiešām gardi ēdis (tas nozīmē nevis gardēža sapņus par nez kādām gastronomiskām izvirtībām, bet ļoti konkrēti - esmu baudījis «pasaulē garšīgāko» pastu). Tā pieder pie «elementāri, Vatson» receptēm. Saucas allamatričana (latviski būtu mājas): olīveļļa, sīpoli, gaļa (žāvēta krūtiņa), tomāti, aitas siers pekorino un spageti.
Fokuss slēpjas tajā neuzkrītošajā niansē, ka gredzenos vai sīkāk sagrieztajam sīpolam, kad tas uz pannas iesāk sacepties un stipri smaržot, jāpiešauj dāsna šķipsna aso sarkano piparu pulvera!
Tālāk jau viss kā pa sviestu - koši sārti nosarkušajam sīpolam jāpiecep krūtiņas šķēlītes (tikai nesačervelēt!), tad jāliek klāt pliki tomāti (bez ādas), pēc tam sāls un parupji rīvēts pekorino. Un tikai tad viss, kas saucas vārdā «mērce», jāsamaisa ar makaronu diegiem. Punkts. Par baltām naktīm un kaķiem vispār labāk aizmirst.