Jāteic, ka pievienošanās process eirozonai, informatīvās kampaņas vēstījumi un iedzīvotāju noskaņojums Lietuvā ir visai līdzīgi tam, kā pāreja uz eiro notika mūsu valstī. Galvenās bažas kaimiņvalstī, tāpat kā tas bija Latvijā, ir par strauju cenu celšanos pēc eiro ieviešanas.
Savukārt banku ekonomisti apgalvo, ka šīm bažām pamata nav, un kā galvenos argumentus par labu eiro ieviešanai, tāpat kā Latvijā, min ārvalstu investīciju pieplūdumu, zemākus kredītprocentus starptautiskajos finanšu tirgos un zemākas izmaksas biznesam, jo būs mazāk jātērējas valūtas maiņas operācijām.
Jāatgādina arī, ka Lietuvā lits, tāpat kā Latvijā lats, jau ilgus gadus ir piesaistīts eiro kursam.
Cīņa par investīcijām
Lietuvas premjerministrs Aļģirts Butkevičs Dienai kā galvenos ieguvumus no pārejas uz eiro min starptautiskās tirdzniecības un eksporta pieaugumu, kā arī investīciju kāpumu, kas rezultēsies jaunu darba vietu radīšanā. «Nav noslēpums, ka ārvalstu investori eiro uztver kā apliecinājumu valsts spējai īstenot atbildīgu ekonomisko un finanšu politiku. Līdz ar to, ja Lietuva neieviestu eiro, mēs saviem Baltijas kaimiņiem zaudētu cīņā par investīciju piesaisti. Tajā pašā laikā vēlos uzsvērt, ka eiro ieviešana Lietuvā vairos visa Baltijas reģiona ekonomisko pievilcību,» stāsta Lietuvas valdības vadītājs un arī uzsver, ka līdz ar eiro ieviešanu Lietuva kļūs par pilntiesīgu Eiropas Stabilitātes mehānisma dalībnieci, kas nozīmē iespēju saņemt palīdzību finanšu krīžu gadījumos.
Lietuvas Bankā Dienai stāsta, ka saskaņā ar tās aprēķiniem līdz 2022. gadam vidējais IKP gada pieaugums būs par 1,8% augstāks nekā tad, ja eiro netiktu ieviests. Vislielāko pozitīvo ietekmi ekonomikai dos eksporta pieaugums, kā arī kredītprocentu sloga samazinājums. Attiecībā uz ārvalstu investīciju pieaugumu jānorāda, ka eiro, lai gan būtisks, ir tikai viens no faktoriem, kas svarīgs investoriem. Vienlīdz svarīga ir arī kopējā uzņēmējdarbības vide un darbaspēka pieejamība.
Sola uzraudzīt
Runājot par iedzīvotāju bailēm no inflācijas un cenu pieauguma saistībā ar pāreju uz eiro, Swedbank galvenais ekonomists Nērijs Mačulis tās dēvē par pārspīlētām un lielā mērā iracionālām.
«Latvija un Igaunija ir labs piemērs tam, ka pēc eiro ieviešanas algas pieaug straujāk nekā cenas. Mēs prognozējam nelielu cenu pieaugumu tikai atsevišķos ekonomikas sektoros, piemēram, viesnīcu un izklaides biznesā. Kopumā prognozējam, ka arī Lietuvā cenas augs lēnāk nekā algas,» skaidro ekonomists. Viņš arī stāsta, ka, tāpat kā Latvijā, arī Lietuvā cilvēki satraucas par ekonomiskās neatkarības un suverenitātes zaudēšanu.
«Lietuvā arī līdz šim nav bijusi neatkarīga monetārā politika, jo lits ir piesaistīts eiro, un esmu pārliecināts, ka mazai atvērtai ekonomikai nemaz nav nepieciešama sava monetārā politika. Turklāt Lietuvai tagad būs sava balss Eiropas Centrālās Bankas padomē,» uzsver N. Mačulis.
Lietuvas Banka prognozē, ka šogad inflācija būs 0,9%, bet 2015. gadā - 1,5%. Lai nepieļautu nepamatotu cenu celšanos, ir plānots, ka līdz 2015. gada vidum cenas tiks atspoguļotas gan litos, gan eiro. Lietuvas Statistikas pārvalde veiks cenu uzraudzību, ik mēnesi publicējot 100 populāro preču un pakalpojumu cenas. Tāpat kā Latvijā, arī Lietuvā Ekonomikas ministrija parakstīs Labas gribas memorandu ar uzņēmējiem par godīgu eiro ieviešanu.
Lietuvas premjers uzsver, ka eiro ieviešana pati par sevi nekādā veidā inflāciju neveicinās. «Cilvēkus uztrauc, ka cenas pieaugs tāpēc, ka uzņēmēji negodīgi pārrēķinās cenas no litiem uz eiro. Taču valdība stingri uzraudzīs, lai tarifi, cenas un komisijas maksa nepieaugtu eiro konvertācijas procesā, pārrēķināšanai ir jābūt par labu patērētājiem,» uzsver A. Butkevičs. Viņš arī norāda, ka saņēmis no uzņēmēju organizācijām apsolījumu necensties iedzīvoties eiro ieviešanas periodā.
Laucinieki skeptiskāki
Eiro ieviešanu kopumā atbalsta gan Lietuvas darba devēju, gan darba ņēmēju organizācijas, lai gan pēdējās ir piesardzīgākas. Lietuvas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ģenerāldirektors Rimants Šidlausks stāsta, ka viņa pārstāvētajā organizācijā 90% tās biedru atbalsta eiro ieviešanu. Uzņēmējiem vislielākais ieguvums no eiro ieviešanas būšot nozīmīgie ietaupījumi, kas saistīti ar valūtas konvertāciju, tirgojoties ar eirozonas valstīm. Tāpat ir lielas cerības uz ārvalstu investīciju pieaugumu. Latvijas uzņēmums Laima, kas savu produkciju eksportē uz minēto kaimiņvalsti, apliecina, ka no eiro ieviešanas vislielākie ieguvēji būs Lietuvas iedzīvotāji, jo Laimas, tāpat kā citu lielo Latvijas uzņēmumu, darbībā nekas nemainīsies, jo jau pašlaik visi norēķini notiek eiro.
Savukārt Lietuvas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Artūrs Čerņausks bilst, lai gan pats eiro ieviešanu atbalsta, tomēr daudzi organizācijas biedri ir noskaņoti skeptiski, jo «viņus uztrauc cenu celšanās un dzīves dārdzības pieaugums. Vēl citi Lietuvas iedzīvotāji ir noraizējušies, vai nesaruks pensijas un algas. Kopumā jāteic, ka šīs bažas vairāk izjūt gados vecāki cilvēki, kas dzīvo laukos. Lielo pilsētu iedzīvotāji pret eiro ieviešanu ir noskaņoti labvēlīgāk».
A. Čerņausks norāda arī uz psiholoģiskajām adaptācijas grūtībām: «Ja Latvijā pēc eiro ieviešanas algas cipars eiro bija lielāks nekā latos, tad mums būs otrādi - gan algas, gan pensijas eiro liksies mazākas nekā litos. Taču arī cenas šķitīs mazākas eiro, nekā tās bija litos, līdz ar to ir bažas, vai cilvēkiem negribēsies pirkt un tērēt vairāk, nekā tie var atļauties.» Lietuvas valdības vadītājs A. Butkevičs gan ir pārliecināts, ka līdz ar eiro ieviešanu, tāpat kā Latvijā un Igaunijā, arī Lietuvā pieaugs optimisms par pievienošanos eirozonai un eiro Lietuvas sabiedrībā vairs netiks uztverts kā bieds.