Paturēju pie sevis vārdus, kas man bija uz lūpām, - bet nav gudrs saimnieks. Cik reizes esmu redzējusi uz ielas ejam saimnieku (it īpaši tas izplatīts jauniešu vidū) un blakus bez pavadiņas paklausīgi soļojam suni. Sakiet, ko gribat, es tādu rīcību uzskatu par nevajadzīgu dižošanos. Suns nav cilvēks, viņš nespēj izdomāt savu rīcību uz priekšu. Viņu virza instinkti. Dzīvnieks var ieraudzīt ielas otrā pusē viņu interesējošu citu suni, mesties pakaļ motociklam, velosipēdam vai pa brauktuves daļu vēja pūstai lapai. Veterinārārste Dagnija Sīriusa ir kategoriska: «Šāda rīcība liecina par cilvēka neaudzinātību un bezatbildību, kā arī par viņa pašapziņas trūkumu. Saimnieks tā rīkojas, lai demonstrētu savu visatļautību, bet faktiski atklāj sevī mītošo mazvērtības kompleksu.» Protams, par cilvēka kļūdām samaksā viņa uzticīgais kompanjons suns.
Lieka dižošanās
Viendien braucu trolejbusā. Pieturā salonā iekāpj ģimene - viņš,
viņa, mazs puišelis un taksītis. Enerģiskais sunītis bez pavadiņas
un kakla siksnas izskraidīja patukšo trolejbusu no viena gala līdz
otram, visu apošņāja un vismaz trīs reizes pieturās ziņkārīgi
raudzījās laukā pa durvīm. Ģimene par sunīti it kā nelikās ne
zinis. Izkāpām vienā pieturā, un es jautāju - vai saimnieki
nebaidās sunīti pazaudēt? Durvis aizcirtīsies, un tad - meklē vēju
laukā! Arī cilvēki var iebilst, ka taksītis skraida pa trolejbusa
salonu. Saimnieks augstprātīgā pārliecībā atteica - mums ir skolots
suns!
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.