Ideju atcelt samazināto PVN vairākām preču grupām, arī grāmatām, drīzumā plāno skatīt valdība. FM ierēdņi sarēķinājuši, ka, atceļot samazināto likmi, valsts kopumā papildus budžetā iekasētu 95 miljonus latu, bet grāmatām pašreizējo 10% vietā atkal piemērojot 21% PVN likmi, valsts kasē ieripos 6,7 miljoni latu. Šo plānu grāmatu izdevēji sauc par utopisku.
Satraukumu rada neskaidrība par spēles noteikumiem un par to, vai cilvēki vispār varēs atļauties lasīt nākamajos gados, pārdomās dalās Jāņa Rozes apgāda direktore Renāte Punka. Diemžēl grāmata nav tā lieta, ko cilvēks pirks obligāti. Pašlaik Latvijas iedzīvotāji grāmatām tērējot aptuveni četras reizes mazāk nekā vidēji ES. «Šobrīd ir nogaidīšanas posms, ko gan galu galā tautas kalpi izlems. Un tad būs tā - vai nu daļa izdevēju beigs šo gadu un arī biznesu, vai tomēr viņiem būs iespēja cīnīties par izdzīvošanu,» viņa uzsver. «Ja jautājums par likmes paaugstināšanu tiek virzīts, man ir jādomā, vai izdevējdarbību nepārtraukt jau tūlīt,» neslēpj izdevniecības Dienas grāmata direktore Dace Sparāne.
Kritums grāmatniecībā būtu jāsaista ar vispārējo ekonomisko krīzi, tam nav sakara ar PVN, tikšanās laikā FM izskanēja arī šāds apgalvojums. Grāmatnieki tam nu galīgi negrib piekrist. Nozare vēl arvien nav atguvusies no trieciena, ko tai nodarīja iepriekšējais Saeimas lēmums krasi paaugstināt PVN likmi. Šī lēmuma izraisītā lejupslīde bijusi tik strauja, ka arī grāmatnieku reakcija bijusi vienīgā iespējamā - jaunie projekti. Izdevumi tika iesaldēti, un rezultātā pagājušā gada pirmajā pusē Latvijā bija par 600 grāmatu nosaukumu mazāk nekā 2008. gadā attiecīgajā laika posmā, kas ir nebijis kritums nozarē. Visi skaitļi rāda, ka grāmatniecība ir sapostīta, uzskata V. Kilbloka, kura pētījusi Lietuvas izdevēju darbības datus. PVN tur tika palielināts no 5 uz 9%, bet ne brīdi četrkāršots. Tur izdevēji šobrīd strādājot ar peļņu.
Pa šo laiku ir beidzis pastāvēt grāmatnīcu tīkls Zeberiņa grāmatnīcas un Ventas grāmata, šogad nevienu grāmatu nav izdevis apgāds Valters un Rapa, kā arī izdevniecība AGB. Savukārt apgādu Atēna un Kontinents darbība samazinājusies uz pusi. Pret izdevniecībām Nordik, Tapals 2009. gadā a/s Preses nams iesniedza maksātnespējas pieteikumu, taču prasību tiesa noraidīja. Puses vienojušās par parādu atmaksas grafiku. Maksātnespējas procesa lieta šopavasar ierosināta un vēlāk izbeigta arī pret SIA Retorika A. Strauji ir krities samaksātais uzņēmumu ienākumu nodoklis un sociālais nodoklis. Tāpēc plānotais iekasētā PVN apjoms nebūs iespējams, uzskata grāmatu izdevēji.
Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas izpilddirektore Dace Pugača akcentē, ka daudzkārt mazāk grāmatām tērē arī bibliotēkas. «Nopirkt grāmatu cilvēks nevar atļauties, bibliotēkā to izlasīt viņš nevar. Tas ir politikas jautājums,» viņa uzskata un jautā, kur lai rodas lasīšanas prestižs valstī, ja atbalsta nav nekāda.
Ja nav iespējams atbalsts citādā veidā - valsts finansējuma piešķiršana bibliotēkām, kā arī apjomīgāku līdzekļu atvēlēšana Kultūrkapitāla fondam -, grāmatnieki kā vienīgo iespēju nozares pastāvēšanai saredz pazeminātas PVN likmes saglabāšanu.
(precizēta 5.rindkopa - izdevniecības nav iesniegušas maksātnespējas pieteikumu)