«Diskusijās parādās auglīguma asni,» pēc pilsētu tikšanās ar E. Sprūdžu trešdien konstatēja Lielo pilsētu asociācijas prezidents, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis. Pēc trim nedēļām abas puses vienosies par nākamo sarunu raundu. Par to, ka lielās pilsētas ir zaudējušas interesi cīnīties ar nozares ministru, liecina arī tas, ka uz tikšanos bija ieradušies tikai trīs pilsētu pašvaldību priekšsēži - G. Truksnis, Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) un Valmieras mērs Inesis Boķis. Pārējie bija deleģējuši vietniekus vai zemāka ranga domes darbiniekus. Sākotnēji E. Sprūdžs bija aicinājis runāt tikai par publisko pakalpojumu koncepciju jeb vienas pieturas aģentūrām, kā arī par pašvaldību kapitālsabiedrībām. Lielo pilsētu piedāvātā darba kārtība bija plašāka, ietverot atkritumu apsaimniekošanas plānu un reģionālās politikas pamatnostādnes, kurām, pēc mēru domām, jābūt saistītām ar Nacionālo attīstības plānu. Ministrs solījis pamatnostādnes sagatavot līdz gada beigām, taču par to, kas ir primārais - NAP vai pamatnostādnes -, puses tomēr nevienojās.
Valmieras mērs I. Boķis, kurš tikšanos ar E. Sprūdžu novērtēja kā «daudz konstruktīvāku par iepriekšējo», sarunā ar Dienu VARAM raksturoja ar vārdiem «mūsu ministrija». Daļa pašvaldību vadītāju tā dēvē arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, tāpēc viņi pretim vēlas sagaidīt E. Sprūdža atbalstu valdībā pašvaldību interesēm. Ministram sarunā pārmests, ka viņš nav bijis Latvijas Pašvaldību domes sēdē, kurā pašvaldībām neizdevās panākt iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas palielināšanu no 80% līdz 85%, uz ko norādīja G. Truksnis. Ministrs uzskata, ka tā ir tikai Finanšu ministrijas un premjera Valda Dombrovska (Vienotība) kompetence. Taču E. Sprūdžs jūtas kaut ko tomēr izdarījis pašvaldību labā, ar to arī varētu skaidrot vairāku pilsētu intereses zudumu viņu gāzt. Valdība otrdien piekrita VARAM piedāvājumam no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma virssaistībās papildus pašvaldībām sadalīt 26,3 miljonus latu, kas paredzēti reģionālās nozīmes attīstības centriem. No šīs summas daļu saņēma arī vairākas lielās pilsētas. LETA informē, ka visvairāk paredzēts Daugavpilij, kas saņems 7,1 miljonu latu, Liepājai - 5,1 miljons, Rēzeknei - 4,4 miljoni, Jelgavai - 2,5 miljoni. No šī finansējuma vēl plānoti līdzekļi Līvānu un Gulbenes novadam, kā arī Saldus novadam un Ventspils pilsētai, kas saņems mazākas summas.